Sakāmie vārdi 6 LG8

1. Mans bērns, ja tu par savu tuvāko galvojis un roku devis par svešinieku,

2. Tad tu esi sasaistīts ar savas mutes valodu un savaldzināts ar savas mutes vārdiem.

3. Tad dari jel tā mans bērns, un izglābies, ja tu savam tuvākam rokā esi nācis; ej, meties zemē priekš viņa priekšā un spied savu tuvāko;

4. Nedod savām acīm miega, nedod savām acīm dusas;

5. Izglābies kā stirna no viņa rokas un kā putns no mednieka rokas!

6. Ej pie skudras, sliņķi, skaties viņas ceļus un topi gudrs!

7. Lai tai nav valdnieka, ne virsnieka, ne kunga,

8. Tā tomēr savu maizi sagādā vasarā, savu barību sakrāj pļaujamā laikā.

9. Cik ilgi tu gulēsi, sliņķi? Kad tu celsies no sava miega?

10. Guli maķenīt, snaudi maķenīt, saliec maķenīt rokas miegā;

11. Tad tava nabadzība tev pienāks, kā garāmgājējs un tavs trūkums, kā apbruņots vīrs.

12. Nelieša cilvēks ir tāds negants vīrs, kas staigā ar netiklu muti,

13. Mirkšķina ar acīm, piegrūž ar kājām, zīmē ar pirkstiem.

14. Netiklība ir viņa sirdī, viņš domā vienmēr uz ļaunu, saceļ ķildas.

15. Tādēļ viņam nelaime nāks piepeši, viņš ātri taps satriekts un dziedināšanas nebūs.

16. Šās sešas lietas Tas Kungs ienīst, un septītā viņam ir negantība:

17. Lepnas acis, melu mēle un rokas, kas nenoziedzīgas asinis izlej,

18. Sirds, kas negantus nodomus perē; kājas, kas mudīgas uz ļaunu skriet;

19. Viltīgs liecinieks, kas droši melus runā, un kas ķildu ceļ starp brāļiem.

20. Mans bērns, glabā sava tēva pamācīšanu un nepamet savas mātes mācību.

21. Piesien to pastāvīgi pie savas sirds un apsien to ap savu kaklu.

22. Kad tu staigā, tad tā tevi pavadīs; kad tu apgulies, tad tā tevi sargās, un kad tu uzmodies, tad tā ar tevi runās;

23. Jo pamācīšana ir gaismeklis, un mācība gaisma, un kad pārmāca un rāj, tas ir dzīvības ceļš;

24. Ka tās tevi izsargā no negodīgas sievas, no svešas sievietes mīkstās mēles.

25. Nekāro savā sirdī pēc viņas skaistuma, un lai viņa tevi nesagūsta ar savām acīm;

26. Jo caur mauku tiek līdz maizes drupekļiem, un laulāta sieva tev notvers pat dārgo dzīvību.

27. Vai arī uguni var klēpī ņemt, un drēbes nesadegtu?

28. Vai uz kvēlošām oglēm var iet un nesadedzinātu kājas?

29. Tāpat, kas ieiet pie otra sievas; nesodīts nepaliks, kas to aizskar.

30. Zaglim nebūs tāds kauns, ka zog izsalcis, vēderu pildīt.

31. Bet pieķerts tas septiņkārt atlīdzinās, visu sava nama padomu tas atdos.

32. Kas ar sievu laulību pārkāpj, tam prāta nav; to tik dara, kas sev dzīvību grib nogalināt.

33. Tam būs kāviens un kauns un negods bez gala;

34. Jo viņas vīra dusmas iekarsušās netaupīs atriebšanas laikā.

35. Tas nebēdās ne par kādu izpirkumu, un nebūs mierā, cik dāvanu arī nedotu.