Sakāmie vārdi 6 NLB
1. Dēls, ja esi galvojis par kaimiņu, ja svešiniekam siti saujā,
2. tu esi nomedīts pats savas mutes vārdos, notverts pats savas mutes vārdos!
3. Tad rīkojies, dēls, un glābies, jo tu sava kaimiņa varā! – Ej un zemojies, ej un labinies savam kaimiņam!
4. Nedod miega savām acīm, ne snaudiena saviem plakstiem,
5. glābies kā gazele no slazda, kā putns no ķērāja rokas!
6. Ej pie skudras, tu, sliņķi, raugi, kā viņa dara, ņemies gudrībā –
7. tai nav ne pavēlnieka, ne virsnieka, ne valdnieka,
8. tomēr sev vasarā tā barību iekrāj, pļaujas laikā savelk sev ēsmu!
9. Cik ilgi, sliņķi, vēl gulēsi, kad celsies no miega?
10. Mazliet nomiega, mazliet snaudas, mazliet saņemt rokas un atlaisties –
11. un jau kā staigulis trūkums tev klāt un nabadzība kā varmāka!
12. Kas nelietis un nekrietns vīrs, tas staigā līkās valodās,
13. ar aci mirkšķina, ar kāju piegrūž, ar pirkstiem rāda zīmes.
14. Nešķīstība tam sirdī, visu laiku tas ļaunu perina, ķildas tas ceļ,
15. bet pēkšņi nelaime nāks pār to, tas tūlīt satriekts – nebūs dziedināms!
16. Seši ir, ko Kungs nīst, un septiņi, kas viņam derdzas, –
17. lepnīgas acis, melīga mēle un rokas, kas lej nevainīgas asinis,
18. sirds, kas kaļ nekrietnas domas, kājas, kas steidz uz ļaunu,
19. viltus liecinieks, kas dveš melus, un tāds, kas ceļ ķildas starp brāļiem.
20. Glabā, dēls, ko tēvs tev pavēl, neatmet to, ko māte tev māca,
21. sien to vienmēr ap savu sirdi, apsaitē to sev ap kaklu –
22. ejot tas tevi vadīs, guļoties tas tevi sargās, kad modīsies, tas tērzēs ar tevi!
23. Jo pavēle ir lākturis un mācība – gaisma, un pārmācība ir dzīvības ceļš,
24. lai sargātu tevi no ļaunas sievas, no svešinieces glāsmainās mēles!
25. Neļauj sirdij kārot tās skaistumu, ka tā tevi negūsta ar savu acu šķelmību –
26. maukas cena ir plācenis maizes, bet precēta sieva – tā tev nomedīs dārgo dzīvību!
27. Vai cilvēks var nēsāt uguni azotē, ka viņa drēbes neaizdegtos?
28. Vai cilvēks var staigāt pa kvēlām oglēm, ka viņa kājas nesviltu?
29. Tāpat – kas iet pie cita sievas – netiks attaisnots, kas pieskaras tai!
30. Vai nav nievāts zaglis, kaut tas zog, lai pamielotos, kad bads moka,
31. notverts tas atmaksā septiņkārt un visu, kas namā, spiests atdot!
32. Kas pārkāpj laulību, tas bezprātis – pats savu dzīvību nokauj,
33. brūces un negodu gūst, un viņa kauns netiks izdzēsts!
34. Jo dusmu kvēle vīru dedz – tas netaupīs atmaksas brīdī,
35. tas neņems nekādu izpirkumu, tas neielaidīsies – dod, cik gribi!