Dāvida dziesmas 102 RT65
1. Nelaimīga cilvēka lūgšana, kad tas izmisumā nāk ar savām žēlabām Tā Kunga priekšā.
2. Klausi, ak, Kungs, manu lūgšanu, manas vaimanas lai nāk Tavā priekšā!
3. Neapslēp man Savu vaigu bēdu laikā, piegriez man Savu ausi, kad es Tevi piesaucu, steidz paklausīt mani!
4. Ak, manas dienas ir izkūpējušas kā dūmi, mani kauli izdeguši līdzīgi pagalei.
5. Satriekta ir mana sirds, izkaltusi kā zāle, es pat aizmirstu ēst savu maizi.
6. No vaimanām mani kauli līp man pie manas miesas.
7. Es esmu kā purva dumpis tuksnesī, kā apogs drupu kaudzēs.
8. Es esmu bez miega un sēžu kā vientulis putns uz jumta.
9. Mani ienaidnieki peļ mani diendienā, tie, kas pret mani trako, piemin mani lādēdami.
10. Es ēdu pelnus kā maizi un jaucu savu dzērienu ar asarām
11. Tavas bardzības un dusmības dēļ, jo Tu pacēli un atkal nogāzi mani.
12. Manas dienas ir izstiepušās kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle!
13. Bet Tu, Kungs, Tu paliec mūžīgi - un Tava piemiņa uz radu radiem.
14. Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi,
15. jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos,
16. lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,
17. kad Tas Kungs Ciānu uzcels un parādīsies visā Savā spožumā.
18. Viņš piegriežas atstāto lūgšanām un nenicina viņu piesaukšanu.
19. Lai tas top uzrakstīts nākamām audzēm, ka tās tautas, kas vēl celsies, arī lai slavē To Kungu!
20. Jo Viņš skatās no Savas svētnīcas, Tas Kungs raugās no debesīm uz zemi,
21. lai dziedētu cietumnieku nopūtas un atsvabinātu nāvei nolemtos,
22. lai ļaudis sludina Ciānā Tā Kunga Vārdu un Jeruzālemē Viņa slavu,
23. kad tautas pulcēsies kopā, valstis sanāks kalpot Tam Kungam.
24. Bet Viņš ir satriecis atceļā uz Jeruzālemi manu spēku un saīsinājis manas dienas.
25. Es lūdzos:"Mans Dievs, neaizsauc mani pusmūža gados, Tu, kam gadi paliek uz radu radiem!"
26. Senlaikos Tu zemei pamatus esi licis, un debesis ir Tavu roku darbs.
27. Tās zudīs, bet Tu paliksi; tās sadils kā drānas, Tu veidosi tās kā tērpus, un tās pārveidosies.
28. Bet Tu paliec tas pats, Tavi gadi nebeigsies nekad.
29. Tavu kalpu bērni dzīvos drošībā, un viņu dzimums pastāvēs nesatricināmi Tavā priekšā.