Dāvida dziesmas 106 LTV1965
1. Alelujā! Teiciet to Kungu, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
2. Kas var izteikt tā Kunga varenos darbus un pienācīgi paust visu Viņa teicamo veikumu slavu?
3. Svētīgi tie, kas turas pie patiesības un dara taisnību vienumēr!
4. Piemini mani, Kungs, pēc sava labā prāta uz savu tautu un nāc pie manis ar savu palīdzību,
5. Ka redzam labumu parādāmies Tavos izredzētajos, ka priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lepojamies ar savu piederību pie Tavas izredzētās tautas!
6. Mēs esam grēkojuši līdz ar mūsu tēviem, esam noziegušies, mēs bijām bezdievīgi.
7. Mūsu tēvi Ēģiptes zemē neievēroja Tavus brīnuma darbus, viņi aizmirsa Tavu lielo žēlastību un bija nepaklausīgi krastmalā pie Niedru jūras.
8. Bet Viņš tiem palīdzēja sava vārda dēļ, lai parādītu savu lielo varu.
9. Viņš apsauca Niedru jūru, tā kļuva sausa, un Viņš vadīja viņus caur dziļumiem kā pa sausu zemi.
10. Tā Viņš izglāba viņus no vajātāju varas un atsvabināja no ienaidnieka rokas.
11. Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, nepalika no tiem pie dzīvības it neviens.
12. Tad viņi ticēja Viņa vārdiem, viņi teica dziesmās Viņa slavu.
13. Bet drīzi viņi aizmirsa Viņa darbus un nenogaidīja, ko Viņš bija lēmis.
14. Viņi krita kārībās tuksnesī un kārdināja Dievu tuksnešainos klajumos.
15. Dievs apmierināja viņiem viņu kārību, bet uzsūtīja viņu dzīvībām sērgu.
16. Viņi apskauda nometnē Mozu un Aronu, tā Kunga svētītos.
17. Tad atvērās zeme un aprija Datanu un aizrāva zemē Abirāma biedrus.
18. Uguns iedegās viņu barā, un liesmas sadedzināja bezdievīgos.
19. Viņi darināja Horebā teļu un zemojās šā tēla priekšā
20. Un tā apmainīja savu Dieva godību pret lopa tēlu, vērša, kas ēd zāli.
21. Viņi aizmirsa Dievu, savu glābēju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
22. Brīnumus Chama zemē, briesmīgus darbus pie Niedfu jūras.
23. Tad Viņš bija nodomājis viņus iznīcināt, ja nebūtu Mozus, Viņa izrau-dzītais, par viņiem iestājies Viņa priekšā, lai novērstu Viņa dusmas un glābtu viņus no nāves.
24. Vini nepriecājās par skaisto zemi un neticēja Viņa vārdam,
25. Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja tā Kunga balsij.
26. Tad Viņš pacēla pret viņiem savu roku, lai viņus nomaitātu tuksnesī,
27. Lai nomāktu viņus pagānu starpā un viņus izkaisītu pa dažādām zemēm.
28. Tad viņi pieķērās Baālam-Peoram un ēda elkiem nesto ziedojumu gaļu
29. Un apkaitināja to Kungu ar saviem darbiem. Kad izcēlās sērga viņu starpā,
30. Tad cēlās Pinehass un tiesāja, un sērga mitējās.
31. Tas viņam tapa pielīdzināts par nopelnu uz bērnu bērniem mūžīgi.
32. Tad ļaudis Viņu apkaitināja pie Nesaskaņu ūdens, un Mozum bija jāpiedzīvo viņu dēļ ļaunums,
33. Jo viņi, pretodamies Dieva garam, sarūgtināja viņa sirdi, un viņš teica neapdomīgus vārdus ar savām lūpām.
34. Viņi ari neizdeldēja tautas, kā tas Kungs viņiem bija pavēlējis,
35. Bet sajaucās ar pagānu tautām, piesavinājās viņu dzīves veidu
36. Un kalpoja viņu elkiem, un tie kļuva viņiem par slazda valgu.
37. Ir savus dēlus un savas meitas viņi upurēja ļauniem gariem
38. Un izlēja nenoziedzīgas asinis, —savu dēlu un savu meitu asinis, ko viņi upurēja Kānaāna elkiem: tā tapa zeme negodā likta ar asins grēkiem.
39. Tā viņi kļuva nešķīsti ar saviem darbiem un atkrita no tā Kunga ar savu dzīves veidu.
40. Tad iedegās tā Kunga dusmas pret Viņa tautu, un Viņam bija riebums pret savu mantojumu;
41. Viņš nodeva viņus pagānu rokās, un viņu nīdēji un ienaidnieki valdīja pār viņiem.
42. Viņu ienaidnieki spaidīja un nomāca viņus un pakļāva galīgi viņus savai varai.
43. Viņš izglāba viņus vairākkārt, taču viņi kaitināja Viņu ar savu pretestigo sirdsprātu un panīka vēl vairāk savu noziegumu dēļ.
44. Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un uzklausīja viņu piesaukšanu
45. Un pieminēja savu derību ar viņiem aiz savas lielās žēlastības,
46. Tā ka viņi atrada līdzcietību visos, kas viņus turēja gūstā.
47. Palīdzi mums, Kungs mūsu Dievs, un sapulcini mūs atkal, izglābdams mūs no pagāniem, lai varam pateicībā slavēt Tavu svēto vāidu un būt laimīgi savā lepnumā, ka drīkstam daudzināt Tavu slavu!
48. Slavēts lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Un visa tauta lai saka: „Amen! Alelujā!“