Dāvida dziesmas 109 NLB

1. Korvedim. Dāvida psalms. Tu esi Dievs, kuru slavinu, neciet klusu!

2. Jo ļaundaru un krāpnieku mutes atdarītas pret mani – tie aprunā mani melu mēlēm,

3. ienaida vārdiem tie mani lenc, uzbrūk man aplam!

4. Par manu mīlestību tie apsūdz mani, kaut es par tiem lūdzis!

5. Tie atdara man labu ar ļaunu un manu mīlestību ar naidu!

6. Liec pretī tādam tiesnesi ļaundari, un tādam pa labi lai stāj apsūdzētājs!

7. Lai tiesas priekšā to atzīst par ļaundari un viņa lūgšanu par grēku!

8. Lai viņa mūžs ir īss, viņa amatu lai dabū cits!

9. Lai viņa bērni paliek bārenī un viņa sieva atraitnē!

10. Lai klīst apkārt viņa bērni un ubago, lai nāk nabagot no saviem graustiem!

11. Visu, kas viņam, lai augļotājs aizrauš, viņa pūliņus lai sveši aizrauj!

12. Lai nav, kas viņu žēlo, kas jūt līdzi viņa bāreņiem!

13. Viņa pēcnācēji lai iznīdēti, no paaudzēm lai izdeldēti to vārdi!

14. Lai pieminēti Kungam viņa tēvu pārkāpumi, viņa mātes grēks lai neiznīkst,

15. lai tas vienmēr mana Kunga priekšā – bet lai iznīdēta viņu piemiņa no zemes,

16. jo tas nevīžoja darīt žēlastību, bet vajāja nabagu un sērdieni, un sirdī nomākto – līdz nāvei!

17. Viņš mīlēja lāstu – lai tas nāk pār viņu! Viņam netikās svētība – lai tā tālu no viņa!

18. Viņš tērpās lāstos kā mētelī – lai tie kā ūdens sūcas tam iekšās un kā eļļa kaulos,

19. lai tie kā tērps, kurā tas tinas, un kā josta, kas tam allaž apkārt!

20. Tāda ir mana Kunga atmaksa tiem, kas mani apsūdz, kas runā ļaunu par mani!

21. Bet tu, Dievs, mans Kungs, dari man tā, kā ir tavs vārds – laba ir tava žēlastība, glāb mani,

22. jo es esmu nabaga sērdienis, sirds man ir ievainota!

23. Kā ēna vakarā aizplēnu prom! Kā sisenis es vēja aizrauts!

24. Ceļi man ļogās no gavēšanas, miesa man kārna tauku!

25. Esmu nolikts par apsmieklu tiem – kad tie redz mani, tie purina galvu!

26. Palīdzi man, Kungs, mans Dievs, glāb mani tavas žēlastības dēļ,

27. lai tie zina, ka tā tava roka! Tu, mans Kungs, esi darījis to!

28. Lai tie lād, bet tu svētī, kolīdz tie ceļas, lai tie apkaunoti, bet tavs kalps lai līksmo!

29. Lai negodu apģērbj mani apsūdzētāji, lai tīstās savā kaunā kā tērpā!

30. Slavēs vien mana mute Kungu, teikšu viņu lielajā pulkā –

31. jo viņš stāj sērdienim pie labās rokas, glābj to no tiem, kas viņu tiesā!