Dāvida dziesmas 112 LTV1965

1. Alelujā! Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas to Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem!

2. Viņa dzimums būs varens virs zemes, tas būs svētīts kā taisno cilts.

3. Turība un bagātība būs viņa namā, viņa taisnība paliek mūžīgi.

4. Dievbijīgiem Viņš tumsībā uzaust kā gaisma; Viņš ir žēlīgs, žēlsirdīgs un taisns.

5. Labi tam cilvēkam, kas ir žēlsirdīgs un labprāt aizdod, viņš tiesā panāks savu taisnību;

6. Viņš savā garā neļodzīsies ne mūžam: taisnais paliek mūžīgā piemiņā.

7. Viņš nebīstas no ļaunas slavas, viņa sirds ir stipra savā paļāvībā uz to Kungu.

8. Viņa sirds ir droša, viņš nebīstas, tiekāms ar gandarījuma prieku viņš var noskatīties uz saviem ienaidniekiem.

9. Viņš ir devīgs un dod nabagiem bagātīgi. Viņa taisnīgums stāv nelokāmi vienumēr, viņa rags paceļas godā.

10. Bezdievis to redz ar nepatiku un dusmām, bet viņš tomēr, kaut zobus griezdams, iznīks. Tas nenotiks, ko bezdievji vēlas.