Dāvida dziesmas 116 LG8
1. Es mīlu(to Kungu), ka Tas Kungs klausa manu balsi un manu pielūgšanu.
2. Jo Viņš griež Savu ausi pie manis, tādēļ es Viņu piesaukšu visu mūžu.
3. Nāves saites mani bija apņēmušas, un elles bēdas man bija uzgājušas, bēdas un bailes man nāca virsū.
4. Bet es piesaucu Tā Kunga Vārdu: ak Kungs, izglāb manu dvēseli!
5. Tas Kungs ir žēlīgs un taisns, un mūsu Dievs ir sirds žēlīgs.
6. Tas Kungs pasargā vientiesīgos; kad es biju bēdās, tad Viņš man palīdzēja.
7. Esi atkal mierā, mana dvēsele, jo Tas Kungs tev dara labu.
8. Jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, manas acis no asarām, manu kāju no slīdēšanas.
9. Es staigāšu Tā Kunga priekšā dzīvo zemē.
10. Es ticu, tāpēc es runāju. Es biju ļoti apbēdināts;
11. Es sacīju savās bailēs: visi cilvēki ir meļi.
12. Kā es Tam Kungam maksāšu visas labdarīšanas, ko Viņš pie manis darījis?
13. Es pacelšu pestīšanas biķeri un piesaukšu Tā Kunga Vārdu.
14. Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu Viņa ļaužu priekšā.
15. Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs.
16. Ak Kungs, es esmu tiešām Tavs kalps, es esmu Tavs kalps, Tavas kalpones dēls, Tu manas saites esi atraisījis.
17. Tev es upurēšu pateicības upurus un piesaukšu Tā Kunga Vārdu.
18. Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu Viņa ļaužu priekšā,
19. Tā Kunga nama pagalmos, tavā vidū, Jeruzāleme. Alleluja!