Dāvida dziesmas 116 NLB

1. Mīlu viņu, jo izdzirda Kungs manu balsi un manu gaušanos,

2. viņš man pievērsa savu ausi – visu mūžu es saukšu:

3. turēja mani nāves saites, šeola cilpas sagrāba mani, es sastapu postu un likstas!

4. Tad es piesaucu Kunga vārdu: ak, mans Kungs, jel glāb mani! –

5. Žēlīgs ir Kungs un taisns, jā, mūsu Dievs ir līdzcietīgs.

6. Kungs sarga vientiešus – es biju pagalam, bet viņš mani glāba!

7. Dvēsele, topi atkal rāma, jo Kungs dāsns pret tevi!

8. Tu manu dvēseli glābi no nāves, manas acis no asarām un manas kājas no klupšanas,

9. ka varu staigāt Kunga priekšā dzīvo zemē!

10. Es ticēju arī, kad teicu: ak, cik es piemeklēts! –

11. Es sacīju savā mulsumā: ik cilvēks viļ! –

12. Kā es lai atlīdzinu savam Kungam visu viņa dāsnumu pret mani?!

13. Pestīšanas kausu es celšu, Kunga vārdu es piesaukšu,

14. ko solījis Kungam, es samaksāšu visas viņa tautas priekšā!

15. Dārgi atprasa Kungs par viņa svētīto nāvi!

16. Ak, Kungs, es tavs kalps, es tavs kalps, tavas kalpones dēls, tu esi noņēmis manas važas!

17. Tev es upurēšu pateicības upuri, Kunga vārdu es piesaukšu,

18. ko solījis Kungam, es samaksāšu visas viņa tautas priekšā –

19. Kunga nama pagalmos, tavā viducī, Jeruzāleme! Slavējiet Kungu!