Dāvida dziesmas 12 LTV1965

1. Dziedātāju vadonim, uz astoņām stīgām. Dāvida dziesma.

2. Palīdzi, ak Kungs, jo svētie ir zustin zuduši un ticīgo tik maz palicis starp cilvēku bērniem!

3. Viltu viņi runā cits ar citu. Ar smaidu uz lūpām viņi runā ar divkosīgu sirdi.

4. Kaut tas Kungs darītu galu visiem saldiem vārdiem, mēlei, kas runā nekautrīgi,

5. Kas saka: „Mūsu varoņspēks ir mūsu mēle, mūsu mute ir mūsu rīcībā, mums klājas rimāt! Kas mums var pavē-lēt?“

6. „Tad nu posta dēļ, kas nācis pār apspiestajiem, un grūtdieņu nopūtu dēļ Es celšos,“ saka tas Kungs, „un gādāšu pestīšanu tam, kas pēc tās ilgojas!“

7. Tā Kunga vārdi ir skaidri kā kausēts sudrabs, kas septiņkārt šķīstīts.

8. Tu, Kungs, tos turēsi un pasargāsi mūs no šīs cilts mūžīgi

9. No bezdievīgajiem, kas lepni staigā visapkārt, kur nekrietnība augstu ceļ galvu starp cilvēku bērniem.