Dāvida dziesmas 137 LG8

1. Pie Bābeles upēm, tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu.

2. Savas kokles tur pakārām vītolos.

3. Jo mūsu aizvedēji cietumā tur no mums prasīja dziesmas un mūsu spaidītāji līksmību: Dziediet mums dziesmu no Ciānas.

4. Kā mēs varētu dziedāt Tā Kunga dziesmu svešā zemē?

5. Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai mana labā roka top aizmirsta.

6. Mana mēle lai pielīp pie mana zoda, ja es tevi nepieminu, ja es nepaceļu Jeruzālemi par savu vislielāko prieku.

7. Kungs, piemini Jeruzālemes dienu Edoma bērniem, kas sacīja: Nopostiet, nopostiet to līdz pat viņas pamatiem.

8. Tu posta pilna Bābeles meita, svētīgs ir, kas tev atmaksā, kā tu mums esi darījusi;

9. Svētīgs būs, kas tavus jaunos bērnus sagrābs un tos satrieks pie akmens.