Dāvida dziesmas 137 LTV1965

1. Pie Bābeles upēm—tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu.

2. Savas kokles mēs tur pakārām vītolos,

3. Jo mūsu gūsta uzraugi tur prasīja no mums dziesmas un mūsu nomācēji līksmību: „Dziediet mums kādu no savām Ciānas dziesmām!“

4. Kā lai mēs dziedam tā Kunga dziesmas svešā zemē?

5. Ja es tevi aizmirstu, Jeruzāleme, tad lai nokalst man mana labā roka!

6. Mana mēle lai pielīp pie aukslējām, ja es tevi nepieminētu, ja es neatzītu Jeruzālemi par savu augstāko prieku!

7. Piemini, Kungs, Ēdoma bērniem Jeruzālemes nelaimes dienu, kad viņi teica: „Noārdiet, noārdiet to līdz pamatiem!“

8. Bābeles meita, tu visu Bābeles iedzīvotāju kopa, tu postītāja! Svētīgs, kas tev atmaksā par to, ko tu mums esi darījusi!

9. Svētīgs tas, kas sagrābs tavus mazos bērnus un viņus satrieks pret klintīm!