Dāvida dziesmas 142 LTV1965

1. Dāvida psalms, lūgšana, kad viņš bija paslēpies alā.

2. Es piesaucu to Kungu ar skaļu balsi, es lūdzu to Kungu sirsnīgos vārdos.

3. Es izkratu Viņa priekšā savu sirdi un izsūdzu Viņam savas bēdas.

4. Kad mans gars skumst izmisumā, Tev tomēr mans ceļš ir zināms. Ceļā, kur man jāiet, viņi liek man slepeni valgus.

5. Kad raugos pa labi, redzi, tur nav neviena, kas mani saprot; nekur nevaru tverties, neviens nebēdā par manu dvēseli.

6. Tevi es piesaucu, Kungs, un saku: „Tu esi mans patvērums, mana daļa dzīvo zemē!“

7. Uzklausi manas vaimanas, io es esmu visai nomākts! Izglāb mani no maniem vajātājiem, jo viņi ir man par spēcīgiem!

8. Atsvabini manu dvēseli no cietuma, lai es teicu Tavu vārdu! Par mani gavilēs taisnie, kad Tu man darīsi labu.