Dāvida dziesmas 143 LG8

1. Dāvida dziesma. Ak Kungs, klausi manu lūgšanu, ņem vērā manas sirds lūgšanas Savas patiesības dēļ, paklausi mani Savas taisnības dēļ!

2. Un neej sodā ar Savu kalpu, jo Tavā priekšā neviens, kas dzīvo, nav taisns.

3. Jo ienaidnieks vajā manu dvēseli, viņš samin manu dzīvību pie zemes, viņš mani liek tumsā, kā tos, kas jau sen miruši.

4. Un mans gars manī ir iztvīcis, mana sirds manī ir nonīkusi.

5. Es pieminu senos laikus, es pārdomāju visus Tavus darbus, es runāju pie sevis par to, ko Tava roka darījusi.

6. Es izplešu savas rokas uz Tevi, mana dvēsele ir Tavā priekšā kā izkaltusi zeme. (Sela.)

7. Steidzies mani paklausīt, Kungs, - mans gars nonīcis; neapslēp Savu vaigu no manis, lai netopu kā tie, kas grimst bedrē.

8. Liec man agri dzirdēt Tavu žēlastību, jo es paļaujos uz Tevi; dari man zināmu ceļu, pa kuru man jāiet; jo pie Tevis paceļu savu dvēseli.

9. Izglāb mani, Kungs, no maniem ienaidniekiem, pie Tevis es patveros.

10. Māci man darīt pēc Tava prāta, jo Tu esi mans Dievs, Tavs labais Gars lai mani vada pa taisnu ceļu.

11. Tava Vārda dēļ ak Kungs, atspirdzini mani, izved manu dvēseli no bēdām Savas taisnības dēļ.

12. Un izposti manus ienaidniekus Savas žēlastības dēļ, un iznīcini visus, kas manu dvēseli apbēdina, jo es esmu Tavs kalps.