Dāvida dziesmas 19 LTV1965

1. Dziedātāju vadonim, Dāvida dzies-ma.

2. Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu.

3. Diena dienai to pauž, un nakts naktij to dara zināmu.

4. Nav nekādas valodas, nedzird ne vārda, neskan to balss,

5. Tomēr to vēsts iziet pa visu pasauli un to pausme līdz zemes galiem.

6. Saulei Viņš darinājis telti, —tā līdzīga līgavainim, kas iziet no savām telpām, tā priecājas kā varonis, lai dotos nospraustajā cejā.

7. Vienā debesmalā tā sāk savu gaitu, apkārt līdz tai pašai malai tā to nostaigā, un nekas nepaliek apslēpts no tās svelmes. —

8. Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus.

9. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.

10. Bijība tā Kunga priekšā ir šķista, tā pastāv mūžīgi. Tā Kunga tiesas spriedumi ir patiesība, tie visi ir taisni;

11. Tie ir jaukāki nekā zelts, nekā kausēts zelts, tie saldāki nekā medus, kā vistīrākais tecinātais medus no šūnām.

12. Ari Tavs kalps no tiem gūst pamācību, jo, kas tos ievēro, tam jau ar to vien ir liela alga.

13. Kas gan apzinās savu nomaldī-šanos? Šķīsti mani no manām neapzinā-tām kļūdām!

14. Pasargi ari savu kalpu no augstprātīgas lepnības grēkiem, ka tie nevalda pār mani! Tad es būšu bez vainas un tīrs, bez lieliem pārkāpumiem.

15. Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak Kungs, mans patvērums un mans pestītājs!