Dāvida dziesmas 2 LTV1965

1. Kāpēc pagāni trako, un kāpēc tik neprātīgas ir ļaužu domas?

2. Zemes ķēniņi saceļas, un valdnieki savās apspriedēs vēršas pret to Kungu un Viņa svaidīto:

3. „Sarausim vinu važus un metīsim prom viņu saistekļus!“

4. Bet, kas debesīs valda, smejas, un tas Kungs tos tur par nieku.

5. Teču reiz Vinš runās uz tiem savās dusmās un iztrūcinās ros savā bardzībā:

6. „Bet Es savu ķēniņu esmu cēlis Ciānā, savā svētajā kalnā.“

7. Es darīšu zināmu Dieva spriedumu. Viņš uz mani sacīja: „Tu esi mans dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.

8. Prasi Man, tad Es tev došu tautas par īpašumu un pasaules galus par mantību.

9. Tu tos satrieksi ar dzelzs vāli, kā podnieka traukus tu tos sadauzīsi!“

10. Tad nu, ķēniņi, nāciet pie prāta, ņemiet to vērā, jūs zemes soģi!

11. Kalpojiet tam Kungam ar bijāšanu un ar sirds trīsām skūpstiet Viņa kājas,

12. Lai Viņš nedusmo un jūs neejat bojā savos ceļos, jo ātri iedegas Viņa dusmas. Bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras!