Dāvida dziesmas 2 NLB

1. Ko gan iedomā tautas, kas sazvērējušās, un ciltis prāto tik tukšu vien?

2. Sastājušies pasaules ķēniņi, vadoņi sadevušies kopā pret Kungu un viņa svaidīto:

3. nomauksim viņu jūgu un nometīsim viņu virves!

4. Kas debesīs sēž, pasmejas, Kungs izzobo tos,

5. tad uzrunā tos savās dusmās un savā niknumā iztrūcina,

6. jo – es iecēlu savu ķēniņu pār Ciānu, savu svēto kalnu!

7. Paudīšu Kunga lēmumu – viņš sacīja man: tu esi mans dēls, šodien es tevi dzemdināju!

8. Lūdz mani, un es došu tev tautas par mantojumu, par īpašumu pasaules malas –

9. tu tās satrieksi ar dzelzs spieķi, kā podu tās šķēpelēs sadauzīsi!

10. Tad nu, ķēniņi, esiet gudri, ņemieties prātu, zemes soģi,

11. kalpojiet Kungam bijādami un līksmojiet drebēdami,

12. skūpstiet šķīstībā, ka viņš nedusmojas – tad jums pēkšņi iet bojā: gan ātri iedegas viņa dusmas! Svētīti visi, kas pie viņa tveras!