Dāvida dziesmas 21 LTV1965

1. Dziedātāju vadonim. Dāvida dzies-ma.

2. Kungs, ķēniņš priecājas par Tavu spēku. Cik loti viņš gavilē par Tavu palīdzību!

3. Ko viņa sirds kāroja, to Tu viņam esi devis, un Tu neesi viņam liedzis, ko lūdza viņa lūpas. (Sela).

4. Jo Tu nāci viņam pretim, to svētīdams ar labklājību, Tu viņa galvu rotāji ar dzidra zelta kroni.

5. Viņš izlūdzās no Tevis dzīvību, —Tu viņam to devi ilgu mūžu, lai viņš pastāvētu mūžīgi.

6. Lielu godu viņš guva, jo Tu piešķiri viņam uzvaru, ar varenību un spožumu Tu viņu rotāji.

7. Tu dari viņu pašu par svētību uz laiku laikiem, Tu liec viņam prieku sajust Tava vaiga priekšā,

8. Jo ķēniņš paļaujas uz to Kungu, un Visaugstākā žēlastība dara, ka viņš nešaubās.

9. Tava roka aizsniegs visus Tavus ienaidniekus, un Tava labā rokā skars savā bargumā visus, kas Tevi ienīst.

10. Tu tos pārvērtīsi degošā ceplī savas bardzības laikā, tas Kungs viņus aprīs savā dusmībā, un uguns viņus izdeldēs.

11. Viņu cilti Tu izdeldēsi no zemes virsus un viņu pēcnācējus no cilvēku bērnu vidus.

12. Kaut viņi sirdī slēpj ļaunumu pret Tevi un uz viltu nesas viņu prāts, taču neko viņi nespēj izdarīt.

13. Tu daiīsi, ka viņi pagriezīs muguru un metīsies bēgt, savu stopu Tu vērsīsi pret viņu sejām.

14. Celies, Kungs, savā spēka! Mēs dziedāsim un daudzināsim ar koklēm Tavu varenību!