Dāvida dziesmas 27 LG8

1. Dāvida dziesma. Tas Kungs ir mana gaisma un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīvības stiprums, no kā man baiļoties?

2. Kad ļaunie, mani pretinieki un ienaidnieki, uz mani laužas manu miesu ēst, tad tiem būs piedauzīties un krist.

3. Kad arī pulki pret mani apmetās, taču mana sirds nebīstas; kad karš pret mani ceļas, tad es paļaujos uz Viņu.

4. Vienu lietu es no Tā Kunga lūdzos, es meklēšu tikai to, lai es varētu dzīvot Tā Kunga namā visu savu mūžu, redzēt Tā Kunga laipnību un pielūgt Viņa svētā vietā.

5. Jo ļaunā dienā Viņš mani paslēpj Savā dzīvoklī Viņš mani sargā Savas telts ēnā, Viņš mani paaugstina uz akmens kalnu.

6. Un nu mana galva taps paaugstināta pār maniem ienaidniekiem, kas ir ap mani; un es upurēšu Viņa teltī ar slavas skaņām, es dziedāšu un slavēšu To Kungu.

7. Klausi, ak Kungs, manu balsi; kad es saucu, tad žēlo mani un atbildi man.

8. Manā sirdī Tu teici: “Meklējiet Manu vaigu!” Es meklēju, Kungs, Tavu vaigu.

9. Neapslēp Savu vaigu no manis, neatstum Savu kalpu dusmībā, - Tu esi mans palīgs; neatmet mani un neatstāj mani, ak Dievs, mans Pestītājs.

10. Jo mans tēvs un mana māte mani atstājuši, bet Tas Kungs mani uzņem.

11. Māci man, Kungs, Tavu ceļu, un vadi mani uz īstenu ceļu, manu ienaidnieku dēļ.

12. Nenodod mani manu pretinieku prātam, jo viltīgi liecinieki ceļas pret mani un runā netaisnību.

13. Ja es nebūtu ticējis, ka es redzēšu Tā Kunga labumu dzīvības zemē, (tad es būtu bojā gājis).

14. Gaidi uz To Kungu, esi drošs un stiprs savā sirdī, un gaidi uz To Kungu.