Dāvida dziesmas 27 NLB
1. Dāvida psalms. Kungs – mana gaisma un mans glābiņš, no kā man bīties? Kungs – manas dzīvības patvērums, no kā man baiļoties?
2. Kad ļaundari nāk virsū ēst manu miesu, mani pretinieki un naidnieki, – tie paklūp un krīt!
3. Kaut apmetīsies pret mani karapulks – mana sirds nebīsies, kaut celsies pret mani karš – arī tad es paļaušos.
4. Vienu izlūdzos no Kunga, no tā es neatkāpšos, – kaut es mājotu Kunga namā visu mūžu, kaut raudzītos Kunga jaukumā un taujātu viņu templī.
5. Viņš paglabās mani zem sava jumta ļaunā dienā, viņš slēps mani savas telts slēpnī, klintī viņš mani cels.
6. Un nu veikšu naidniekus, kas lenc mani, viņa teltī upurēšu gaviļu upurus, dziedāšu un spēlēšu Kungam.
7. Uzklausi, Kungs, manu balsi, kad saucu, žēlo mani un atbildi man!
8. Tev, mana sirds, viņš saka: meklē mani! – Tevi es meklēju, Kungs.
9. Neslēp savu vaigu no manis, neatstum dusmās savu kalpu – tu esi mans palīgs! Neatstāj mani un nepamet mani, manas glābšanas Dievs!
10. Pat ja mani pamestu tēvs un māte, Kungs mani pieņemtu!
11. Māci man, Kungs, tavu ceļu un ved mani pa līdzenu taku, jo man ir naidnieki!
12. Neatdod mani pretinieku rīklei, jo ceļas pret mani viltus liecinieki un varmācības galvinieki!
13. Ticu, ka ieraudzīšu Kunga labvēlību dzīvo zemē!
14. Ceri uz Kungu, esi stiprs un drošini savu sirdi! Ceri uz Kungu!