Dāvida dziesmas 32 LG8

1. Dāvida pamācīšana. Svētīgs ir tas, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki apklāti.

2. Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs noziegumus nepielīdzina, un kura garā viltības nav.

3. Kad es klusu cietu, tad panīka mani kauli caur manu kaukšanu cauru dienu.

4. Jo Tava roka dienām naktīm bija grūta uz manis, ka mans zaļums nokalta kā vasaras bulā. (Sela.)

5. Savus grēkus es Tev sūdzu un neapklāju savus noziegumus; es sacīju: es izteikšu Tam Kungam savus pārkāpumus, tad Tu piedevi manu grēku noziegumus. (Sela.)

6. Par to Tevi pielūgs visi svētie īstenā atrašanas laikā; tādēļ jebšu lieli ūdens plūdi nāktu, taču tie tos neaizņems.

7. Tu esi mans patvērums, no bailēm Tu mani pasargāsi; Tu liksi atskanēt ap mani pestīšanas gavilēm. (Sela.)

8. “Es tev došu saprašanu un tev mācīšu ceļu, pa kuru jāiet; Es došu padomu, Mana acs būs pār tevi.

9. Neesiet kā zirgi un zirgēzeļi, kam prāta nav, kam iemaukti un laužņi jāliek mutē, kad negrib nākt pie tevis.”

10. Bezdievim ir daudz sāpes, bet kas uz To Kungu cer, to žēlastība apkamps.

11. Priecājaties iekš Tā Kunga un līksmojaties, jūs taisnie, un slavējiet, visi jūs sirds skaidrie.