Dāvida dziesmas 32 LTV1965

1. Dāvida dziesma pamācībai. Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti!

2. Svētīgs tas cilvēks, kam tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kupa sirdi viltības nevaid!

3. Kamēr es klusēju, mani kauli panīka, un man bija jāvaid cauru dienu,

4. Jo Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm. Mans spēks izkalta kā zeme vasaras bulā. (Sela).

5. Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: „Es izsūdzēšu tam Kungam savus pārkā-pumus!“ Un Tu piedevi man manu grēka vainu. (Sela).

6. Tādēļ lai ikviens ticīgais Tevi piesauc posta laikā, kamēr Tu esi atrodams; arī ja lieli ūdeņi veltos, tie viņu neaizsniegs.

7. Tu esi mans patvērums, Tu mani sargāsi briesmās, Tu liksi atskanēt ap mani pestīšanas gavilēm. (Sela).

8. „Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kupu tev jāstaigā, Es par tevi turēšu nomodā savu aci.

9. Neesiet kā zirgi, kā mūļi, kam nav saprašanas, kam iemaukti un laužņi jāliek mutē, kad viņi negrib nākt pie tevis.“

10. Bezdievīgajiem ir daudz sāpju, bet, kas uz to Kungu cer, to Viņš ietin savā žēlastībā.

11. Priecājieties par to Kungu, jūs taisnie, un gavilējiet visi, kam ir skaidra sirds!