Dāvida dziesmas 36 LTV1965

1. Dziedātāju vadonim. Dāvida, tā Kunga kalpa, dziesma.

2. Grēks čukst bezdievīgajam viņa sirdī: nav jākautrējas Dieva vaiga priekšā.

3. Viņš pats sevi mierina: noziegums paliks apslēpts, nebūs tam atriebēja.

4. Viņa mutes vārdi ir nelietīgi un pilni viltības, viņš vairs nedara, kas sapratīgs un labs.

5. Gulēdams viņš izdomā nelietību, viņš iet pa ceļu, kas nav labs, ļaunumu viņš neatmet.

6. Kungs, Tava žēlastība sniedzas līdz debesim un Tava uzticība līdz pade-bešiem.

7. Tava taisnība stāv tāpat kā Dieva kalni, Tavi tiesību pamati kā ūdeņi dziļajā pasaules jūpā. Kungs, Tu izglāb cilvēkus un lopus un Tu palīdzi viņiem.

8. Cik brīnišķa, Kungs, ir Tava žēlastība! Cilvēku bērni nāk pie Tevis un glābjas Tavu spārnu pavēnī!

9. Viņi mielojas pie Tava nama labumiem, Tu viņus dzirdini no sava prieka strauta.

10. Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu.

11. Izplet savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un savu taisnību pār tiem, kam skaidra sirds!

12. Lai lepno kāja mani nesamin, un bezdievīgo roka mani nepadzen!

13. Reiz kritīs tie, kas dara ļaunu, viņi sabruks un vairs nepiecelsies.