Dāvida dziesmas 37 NLB
1. Dāvida psalms. Neskaisties ļaundaru dēļ, neapskaud tos, kas dara netaisnību,
2. jo tie drīz vītīs kā stāds un kaltīs kā zaļa zāle.
3. Paļaujies uz Kungu un dari labu, tad tu mitīsi zemē un ganīsies droši!
4. Priecājies Kungā, un viņš dos, ko tava sirds vēlas!
5. Atklāj Kungam savu ceļu, paļaujies uz viņu, un viņš darīs –
6. kā gaismai viņš liks tavai taisnībai aust un tavai tiesai kā dienvidū spīdēt!
7. Esi rimts Kungam un ilgojies pēc viņa, nepukojies, kad citam šķiras, kad padodas kādam kalt viltu,
8. atlaid dusmas un atmet naidu, neskaisties – no tā tik ļauns!
9. Gan ļaundari tiks iznīdēti, bet, kas gaida Kungu, tas mantos zemi.
10. Vēl drusku, un ļaundaru nebūs, tu prasīsi: kur viņi? – un viņu nav.
11. Bet pazemīgie mantos zemi un baudīs mieru papilnam.
12. Viltu kaļ ļaundaris pret taisno un griež pret viņu zobus –
13. Kungs par to smej, jo redz, ka viņa diena tuvu!
14. Šķēpu velk ļaundari un liec loku gāzt nabagu un cietēju, nokaut sirdsskaidro.
15. Viņu šķēps tiem pašiem durs sirdī, un viņu loks tiks salauzts.
16. Labāks mazums, kas taisnajam, nekā pārpilnība, kas daudziem ļaundariem,
17. jo ļaundaru elkoņi tiks salauzti, bet taisnos spēcinās Kungs.
18. Kungs zina krietno dienas, viņu mantojums pastāv mūžam,
19. ļaunā dienā tie nepaliek kaunā, un bada laikos tie staigā sāti.
20. Bet ļaundari iznīkst – Kunga naidnieki! – kā jēru taukums tie izkūp, dūmos tie izkūp!
21. Ļaundaris aizlienē, bet nejaudā atdot, taisnais ir dāsns un aizdod,
22. jo tie, ko viņš svētī, mantos zemi, bet tie, ko viņš nolād, tiks iznīdēti.
23. Vīrs sper soli, bet tas nāk no Kunga – viņš ved to, kura ceļš viņam tīk,
24. ja tas klūp, tomēr nepakrīt, jo Kungs balsta viņa roku.
25. Zēns es biju un nu esmu vecs, bet neesmu redzējis taisno atstātu, nedz viņa bērnus lūdzam maizi.
26. Visiem viņš dāvā un aizdod, un viņa bērni par svētību tam.
27. Vairies ļauna un dari labu, tad tu dzīvosi mūžam!
28. Kungs taču mīl tiesu! Viņš neatstās savus uzticīgos, mūžam tie pasargāti, bet ļaundaru sēkla tiks iznīdēta.
29. Taisnie mantos zemi un vienmēr tajā mitīs.
30. Taisnā lūpas teic gudrību, un viņa mēle runā tiesu,
31. Dieva bauslība viņa sirdī, neļogās viņa soļi.
32. Glūn ļaundaris uz taisno un lūko nonāvēt viņu.
33. Kungs neatstās viņu tā rokā, neļaus viņu nomelnot tiesas priekšā.
34. Gaidi Kungu un ej viņa ceļu, viņš tevi paaugstinās un dos tev zemi, tu noraudzīsies, kā ļaundarus iznīdē!
35. Es redzēju ļaundari gūstam pārsvaru, zeļam un sakņojam paša zemē,
36. kad iet garām, redzi, viņa vairs nav! Es meklēju to un neatradu!
37. Vēro krietno un raugi sirdsskaidro, jo miermīlim būs nākotne,
38. bet visi ļaundari tiks iznīcināti un viņu nākotne izdeldēta.
39. Taisno glābiņš no Kunga, tas viņu patvērums posta laikā.
40. Palīdz tiem Kungs un tos glābj, glābj no ļaundariem un pestī, jo tie tveras pie viņa.