Dāvida dziesmas 4 LTV1965

1. Dziedātāju vadonim, kokles pavadībā; Dāvida dziesma.

2. Uzklausi manus saucienus, manas taisnības Dievs! Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis, —tad nu žēlo mani un uzklausi, ko lūdzu!

3. Cilvēku bērni, cik ilgi lai mans gods paliek kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsit to, kas iznīkst, un pieķersities meliem?

4. Tad nu ziniet, ka tas Kungs mani brīnišķi vadījis. Viņš uzklausa visas manas lūgšanas.

5. Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļas vietās, un klustiet! (Sela).

6. Nesiet taisnības upuļrus un paļaujieties uz to Kungu!

7. Gan daudzi saka: „Kas dos mums laimi?“ —Pacel Tu, Kungs, pār mums sava vaiga gaišumu!

8. Tu esi devis lielāku prieku manai sirdij nekā viņiem laikos, kad viņiem labības un vīna papilnam.

9. Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā.