Dāvida dziesmas 40 NLB

1. Korvedim. Dāvida psalms.

2. Gaidīt gaidīju Kungu, un viņš liecās pār mani, viņš dzirdēja manu saucienu.

3. Viņš izvilka mani no krācošas bedres, no muklāja dūņām, viņš balstīja manas kājas uz klints, viņš darīja manus soļus stingrus

4. un lika man mutē jaunu dziesmu, slavas dziesmu mūsu Dievam! Daudzi ieraudzīs un bīsies, un paļausies uz Kungu.

5. Svētīts tas, kas paļaujas uz Kungu, kurš neklausās lepnajos, nedz tajos, kas noklīst māņos.

6. Daudz brīnumu tu dari, Kungs, mans Dievs, un daudz domu tu domā par mums – neviena, kas līdzinātos tev! – ja es teiktu par tiem un vēstītu, tos nevarētu pat saskaitīt!

7. Upurus un dāvanas tu nevēlies – tu esi atdarījis man ausis! – sadedzināmo upuri un upuri par grēkiem tu neprasi!

8. Tad es sacīju: redzi, esmu atnācis – grāmatas tīstoklī rakstīs par mani!

9. Man tīk darīt tavu gribu, mans Dievs, tava bauslība manās krūtīs.

10. Es sludināšu taisnību lielajā sapulcē, redzi, savas lūpas es neaizslēgšu – Kungs, tu to zini!

11. Tavu taisnību neslēpju sev sirdī, stāstu par tavu uzticību un glābšanu, žēlastību un patiesību negrasos slēpt lielajai sapulcei!

12. Tu, Kungs, man neatrauj savu žēlsirdību, tava žēlastība un patiesība allaž sargā mani.

13. Krājas pār mani ļauns bez gala, mana vaina pārmāc mani, ka vairs nevaru saskatīt, – to vairāk nekā matu uz galvas, un man trūkst padoma!

14. Jel vēlies, Kungs, mani glābt, Kungs, steidzies man palīgā!

15. Kauns un misēklis viņiem visiem, kas meklē manu dzīvību atņemt! Lai bēg ar negodu, kas vēl man ļaunu!

16. Lai satrūkstas tie, atstāti kaunā, kas saka man: ā, redzi!

17. Lai līksmo tevī un priecājas visi, kas tevi meklē, lai allaž tie saka: liels ir Kungs! – tie, kas mīl tavu pestīšanu.

18. Bet par mani, par nabaga cietēju, Kungs domā! Mans palīgs un glābējs tu esi, mans Dievs, jel nekavējies!