Dāvida dziesmas 41 LG8

1. Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Svētīgs tas, kas nabagu apgādā; to Tas Kungs izglābs ļaunā dienā.

2. Tas Kungs to pasargās un uzturēs pie dzīvības, un viņš tiks svētīts virs zemes un viņu nenodos viņa ienaidnieku prātam.

3. Tas Kungs to atspirdzinās uz neveselības gultas; Tu nomainīsi visu viņa gultu viņa slimībā.

4. Es sacīju: ak Kungs, esi man žēlīgs, dziedini manu dvēseli, jo es pret Tevi esmu grēkojis.

5. Mani ienaidnieki runā ļaunu no manis: kad viņš nomirs un viņa vārds ies bojā?

6. Un kad tie nāk, mani apraudzīt, tad tie viltu runā; ar savu sirdi tie sameklē niekus, iziet ārā un aprunā.

7. Visi, kas mani ienīst, musina kopā pret mani, un domā ļaunu pret mani.

8. Blēņu darbu tie apņēmušies savā prātā: kad tas guļ, tad viņš vairs necelsies!

9. Un pat mans draugs, kam es uzticējos, kas manu maizi ēda, mani min ar kājām.

10. Bet Tu, ak Kungs, esi man žēlīgs, un uzcel mani, tad es tiem to atmaksāšu!

11. Pie tam es zinu, ka Tev labs prāts pie manis, ka mans ienaidnieks par mani negavilēs.

12. Bet Tu mani uzturi manā nenoziedzībā, un mani iecel Savā priekšā mūžīgi.

13. Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Āmen, Āmen.