Dāvida dziesmas 44 LG8

1. Koraha bērnu pamācība. Dziedātāju vadonim. Dievs, ar savām ausīm mēs to esam dzirdējuši, mūsu tēvi to mums ir teikuši: vienu darbu Tu esi darījis viņu laikā sendienās.

2. Ar savu roku pagānus Tu esi izdzinis, bet viņus Tu esi dēstījis; tautas Tu esi mocījis, bet viņus Tu esi izplatījis.

3. Jo tie zemi caur savu zobenu nav iemantojuši, un viņu elkonis tiem nav palīdzējis, bet Tava labā roka un Tavs elkonis un Tava vaiga gaisma, jo Tev bija labs prāts pie tiem.

4. Tu tas esi, ak Dievs, mans ķēniņš; sūti Jēkabam pestīšanu.

5. Ar Tevi mēs gribam sadauzīt savus ienaidniekus, Tavā vārdā gribam samīt, kas mums ceļas pretim.

6. Jo es neceru uz savu stopu, un mans zobens man nevar palīdzēt.

7. Bet Tu mūs izglābi no mūsu pretiniekiem, un Tu mūsu ienaidniekus lieci kaunā.

8. Ar Dievu mēs lielāmies cauru dienu un pateicamies Tavam Vārdam mūžīgi. (Sela.)

9. Bet nu Tu mūs atstūmi un lieci mūs kaunā un neizej ar mūsu karaspēku.

10. Tu lieci mums atkāpties mūsu pretinieku priekšā, ka mūsu ienaidnieki mūs aplaupa.

11. Tu mūs nodevi kā avis par barību, un mūs izkaisi starp pagāniem.

12. Tu pārdevi Savus ļaudis par velti, un nespriedi par viņiem nekādas maksas.

13. Tu mūs cēli par apsmieklu mūsu kaimiņiem, par nievāšanu un apmēdīšanu tiem, kas ir ap mums.

14. Tu mūs dari par sakāmu vārdu starp pagāniem, ka tautas par mums galvu krata.

15. Cauru dienu mans negods man ir klāt, un kauns apklāj manu vaigu

16. Mēdītāju un zaimotāju valodas pēc, ienaidnieku un atriebēju dēļ.

17. Viss tas mums uzgājis, taču mēs Tevi neesam aizmirsuši, nedz viltīgi darījuši pret Tavu derību.

18. Mūsu sirds nav atpakaļ griezusies, nedz mūsu soļi noklīduši no Taviem ceļiem,

19. Ka Tu mūs satrieci šakāļu vietā, un mūs apklāji ar nāves ēnu.

20. Ja mēs būtu aizmirsuši sava Dieva vārdu, un pacēluši savas rokas uz kādu svešu dievu,

21. Vai Dievs to nevarētu samanīt? Jo Viņš zina sirds noslēpumus.

22. Bet Tevis pēc mēs topam nāvēti visu dienu, un topam turēti kā kaujamas avis.

23. Uzmosties, Kungs, kāpēc Tu guli? Mosties, neatstum mūžīgi.

24. Kāpēc Tu apslēpi Savu vaigu un aizmirsti mūsu bēdas un mokas?

25. Jo mūsu dvēsele ir nospiesta pīšļos, mūsu vēders līp pie zemes.

26. Celies mums par palīgu, un izglāb mūs Savas žēlastības dēļ.