Dāvida dziesmas 49 LG8

1. Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji,

2. Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā.

3. Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas.

4. Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm.

5. Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās?

6. Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību.

7. Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu,

8. Jo viņu dvēseles atpestīšana ir dārga, ka tā jāpamet mūžīgi,

9. Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu.

10. Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem.

11. Tās ir viņu sirds domas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem.

12. Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj.

13. Šis ir ceļš ģeķiem un viņu pēcnācējiem un kam viņu vārdi patīk. (Sela.)

14. Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet taisnie pār tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt.

15. Bet Dievs atpestīs manu dvēseli no elles varas, jo Viņš mani pieņems. (Sela.)

16. Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.

17. Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam nesekos.

18. Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi slavē, ka tu sev labas dienas sagādājis.

19. Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam.

20. Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj.