Dāvida dziesmas 49 NLB

1. Korvedim. Koraha dēlu psalms.

2. Klausieties šo, visas tautas, sadzirdiet, kas pasaulē mītat, –

3. jūs cilvēkbērni, jūs vīru dēli, kā bagātie, tā arī nabagie!

4. Mana mute runās gudri, izprotot čukstēs mana sirds!

5. Līdzībā vērīgi ieklausīšos, ar cītaru atklāšu savu mīklu!

6. Kas man ko bīties posta dienās, kad mani lenc un liek kāju priekšā tie,

7. kas paļaujas uz savu mantu un lielās ar savu bagātību!

8. Nevar izpirkt cilvēks brāli, nedz dot Dievam par viņu ķīlu –

9. jo augsts viņu dzīvības izpirkums, nepietiks it nemūžam,

10. lai viņš dzīvotu laiku laikos, neieraudzījis bedri!

11. Jo redzēs, ka gudrie mirst, gan muļķis, gan dulnais iet bojā, citiem tie atstāj savu mantu,

12. kapi tiem mājas uz mūžiem, miteklis uz audžu audzēm – kaut zemes nosauktas viņu vārdā!

13. Cilvēks savā godībā nesagaida pat rītu – viņš līdzīgs lopiem, kas aiziet bojā!

14. Šāds ceļš tiem, kuriem muļķība piemīt, un šāds gals tiem, kuriem tīk pašu runas.

15. Tos dzīs uz šeolu kā avis, nāve tiem būs par ganu, sirdsskaidrie tos samīs, rītam austot, to apveidi gaisīs šeolā, kur tie mīt!

16. Bet Dievs izpirks manu dzīvību no šeola – viņš ņems mani!

17. Nesatrūksties, ja cits top bagāts, ja tā nams paceļas godā,

18. jo nāvē tas nepaņems it neko, tā gods nenokāps viņam līdzi,

19. kaut dzīvē viņš laimīgs skaitās! Tevi slavē, kamēr tev veicas,

20. bet tu aizej pie tēviem, kur vairs neredzēs gaismas nemūžam!

21. Cilvēks savā godībā, bet bez saprašanas – līdzīgs lopam, kas aiziet bojā!