Dāvida dziesmas 50 NLB

1. Āsāfa psalms. Dievu Dievs Kungs runā un sauc zemi no saules lēkta līdz rietam.

2. No Ciānas, skaistuma mēra, Dievs staro!

3. Nāk mūsu Dievs un neklusē – viņam pa priekšu iet rijēja uguns, viņam visapkārt stipra vētra!

4. Viņš sauc debesīm augšā un zemei, lai tiesātu savu tautu:

5. pulcējiet pie manis uzticīgos, kas upurēdami slēdza ar mani derību!

6. Debesis vēstī viņa taisnīgumu, jo Dievs ir tiesnesis!

7. Klausies, mana tauta, es runāšu, Israēl, es liecināšu pret tevi – es esmu Dievs, tavs Dievs!

8. Ne par upuriem es tevi rāju – tavi sadedzināmie upuri man priekšā vienmēr,

9. man nevajag vērsi no tava nama, nedz āžus no taviem aplokiem,

10. jo man pieder visi meža zvēri un lopi, kas tūkstoš kalnos,

11. es zinu visus kalnu putnus, un visi lauka kustoņi ir mani!

12. Ja būtu izsalcis, es tev neprasītu, jo man pieder pasaule un viss, kas tajā!

13. Vai tad es ēdu vēršu gaļu, vai tad es dzeru āžu asinis?

14. Upurē Dievam pateicību, maksā Visuaugstajam, ko apsolījis,

15. un tad piesauc mani posta dienā – es tevi glābšu, un tu godāsi mani!

16. Bet ļaundarim Dievs saka: kā uzdrīksties manus likumus piesaukt un manu derību pieminēt,

17. tu, kas ienīsti pārmācību un laid manus vārdus gar ausīm?!

18. Tu ieraugi zagli, un viņš tev tīk, ar laulības pārkāpējiem tu esi kopā!

19. Muti tu palaid uz ļaunu, un tava mēle pin melus.

20. Tu sēdi un baumo par savu brāli, savas mātes dēlam tu neslavu cel.

21. Tā tu dari, un es lai klusēju?! Tev šķiet, ka es esmu kā tu?! Es rāšu tevi un tiesāšos pret tevi!

22. Ņemiet to vērā, Dievu aizmirsušie, ka jūs nesaplosu, – glābēja nebūs!

23. Kas upurē pateicību, tas mani godā, kas nosprauž ceļu, tam parādīšu, ka Dievs glābj!