Dāvida dziesmas 55 NLB
1. Korvedim. Stīgu pavadījumam. Dāvida psalms.
2. Ieklausies, Dievs, manā lūgšanā un neslēpies, kad tev gaužos!
3. Pievērsies un atbildi man! Nomākts es savās nopūtās – tramda mani
4. naidnieku balsis un ļaundaru varmācība, jo tie nelaimi gāž pār mani un dusmās mani vajā.
5. Sirds lēkā man krūtīs, un nāves briesmas uzkritušas,
6. bailes un tirpas nāk pār mani, un drebas mani pārņem.
7. Es teicu: kaut būtu man spārni kā dūjai – es lidotu prom un mitekli rastu,
8. redzi, es aizlaistos tālu un mājotu tuksnesī!
9. Es steigtos turp, kur man patvērums no aukainā vēja un no vētras!
10. Aprij viņus, Kungs, sapin viņu mēles! Es pilsētā redzu pārestību un ķildas –
11. dienu un nakti tās staigā pa mūriem, ļaunums un mokas pilsētā mājo,
12. posts tur mājo, neatstājas no tās laukumiem varmācība un viltus!
13. Nevis pretinieks paļā mani – to es paciestu, nevis nīdējs pār mani dižojas – no viņa es paslēptos,
14. bet tu tas esi, cilvēk, mans līdziniek, mans tuvākais un mans biedrs,
15. ar kuru mēs jauki runājāmies, Dieva namā mēs gājām pūlī!
16. Lai nāve tos pārsteidz, lai tie dzīvi šeolā nokāpj, jo ļaunums ir viņu miteklī, viņu vidū!
17. Bet es uz Dievu saucu, un Kungs mani glābs.
18. Vakarā un no rīta, un dienvidū sūdzos un vaidu – viņš sadzirdēs manu balsi.
19. Viņš paglābs drošumā mani no tiem, kas man uzbrūk, jo tik daudzi pret mani!
20. Sadzirdēs Dievs un atbildēs tiem – viņš kopš mūžiem valda. Jo tie citādi netop un nebīstas Dieva!
21. Tas ceļ roku pret miermīlīgo un apgāna derību ar viņu,
22. salds krējums tam mutē, bet karš tam sirdī, tā vārdi maigāki par eļļu, bet tie ir kaili šķēpi.
23. Atstāj Kungam savu nastu, un viņš tevi balstīs, viņš neļaus nemūžam, ka taisnais klūp.
24. Bet tu, Dievs, tos grūdīsi akas bedrē – bendes un krāpnieki pat pusmūža nedzīvos! Bet es tev uzticēšos!