Dāvida dziesmas 56 LTV1965

1. Dziedātāju vadonim pēc meldijas: „Mēmais balodis svešumā“. Dāvida „miktam“, kad filistieši viņu Gātā apcietināja.

2. Apžēlojies par mani, ak Dievs, jo cilvēki grib mani iznīcināt! Pretinieks man uzmācas ik dienas.

3. Mani ienaidnieki nemitīgi mani vajā, jo daudz ir to, kas saceļas pret mani savā lepnībā.

4. Izbaiļu brīžos es paļaujos uz Tevi!

5. Uz Dievu, kura vārdu es slavēju, uz Dievu es paļaujos un nebīstos nenieka, jo ko gan cilvēki man var darīt?

6. Ik dienas viņi sagroza manus vārdus un pieķeras tiem, visi viņu nodomi pret mani ir uz ļaunu.

7. Viņi sapulcējas, uzglūn man, vēro manus soļus kā tādi, kas tīko pēc manas dzīvības. Vai tie ar tādu netaisnību lai paliktu sveikā?

8. Atmaksā viņiem ar ļaunu! Triec zemē, ak Dievs, dusmās neliešus!

9. Manas žēlabas un nebaltās dienas Tu esi saskaitījis! Manas asaras savācis savā traukā! Jā, patiesi, vai tās nav atzīmētas Tavā grāmatā?

10. Bet reiz atkāpsies mani ienaidnieki tai dienā, kad es piesaukšu Dievu; to es zinu, ka Dievs ir ar mani.

11. Uz Dievu, kuļ-a vārdu es slavēju, uz to Kungu, kūja vārdu es daudzinu,

12. Uz Dievu es paļaujos un nebīstos; ko cilvēki man var darīt?

13. Tev, Dievs, es esmu parādā, ko esmu solījis; Tev es nesīšu pateicības upurus,

14. Jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, manas kājas no slīdēšanas, lai es staigātu Dieva priekšā dzīvības gaismā.