Dāvida dziesmas 58 LTV1965

1. Dziedātāju vadonim pēc meldijas: „Nepazudini!“ Dāvida dziesma.

2. Vai jūs patiesi spriežat taisnu tiesu, jūs Dieva ieceltie varenie? Vai taisnīgi tiesājat cilvēku bērnus?

3. Jūs perināt savās sirdis netaisnību, visā zemē jūsu rokas tiecas pēc varasdarbiem.

4. Bezdievīgie maldās no mātes klēpja, un tas, kas melus runā, alojas no pašām mātes miesām.

5. Tiem ir tāds niknums kā čūsku dzelonis, kā kurlai odzei, kas savu ausi aizbāž,

6. Kas neklausa vārdotāja balsi, ja tas arī labi māk apvārdot.

7. Dievs, satriec zobus viņu mutē! Kungs, sadragā jauno lauvu žokļus!

8. Lai viņi izgaist kā ūdens, kas notek; kad viņi uzliek savas bultas, tad lai tās ir kā aplauztas.

9. Kā gliemezis, kas lienot izplūst gļotās, kā sievas nelaikā dzimis bērns, kas neredz saules, tā lai viņi izzūd!

10. Pirms jūsu ērkšķi dabūs asus galus, Viņš tos atlauzis vēl zaļus no zara savās karstās dusmās un aizraus projām vētrā.

11. Taisnais priecāsies, redzēdams atriebību, viņš mazgās savas kājas bezdievju asinis.

12. Tad cilvēki sacīs: „Patiešām, taisnais ievāc augļus pēc nopelna! Tiešām vēl ir Dievs, kas zemes virsū tiesā!“