Dāvida dziesmas 6 LTV1965

1. Dziedātāju vadonim, kokles pavadībā, Dāvida dziesma, astotā toņu kārtā.

2. Kungs, nesodi mani savās dusmās un nepārmāci mani savā bardzībā!

3. Esi man žēlīgs, Kungs, jo es esmu noguris; dziedini mani, jo izbailes pārņēmušas visus manus locekļus!

4. Arī mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, Kungs, kavējies, —cik ilgi vēl?

5. Pievērs man savu vaigu, izglāb manu dvēseli, palīdzi man pēc Tavas lielās žēlastības!

6. Jo nāvē Tevi vairs nepiemin! Kas gan pazemē Tevi slavēs?

7. Esmu paguris savās nopūtās, nav miera manai sirdij. Ar asarām nakti es slacinu savu gultu, mana guļamā vieta pludo asarās.

8. Mana acs ir noģindusi aiz skumības, un tās skata jaukums zūd manu baiļu asaru dēļ daudzo ienaidnieku priekšā.

9. Atkāpieties no manis, visi ļauna dalītāji, jo tas Kungs uzklausa manu raudāšanu!

10. Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu saukšanu Viņš ir dzirdējis.

11. Kaunā paliks visi mani ienaidnieki, viņi iztrūksies un ar negodu griezīsies piepeši atpakaļ.