Dāvida dziesmas 60 LG8

1. Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, iemācīt pēc: “lilija ir liecība”; Kad viņš kāvās ar Sīriešiem no Mezopotamijas un ar Sīriešiem no Cobas, un Joabs nāca atpakaļ un sakāva no Edomiešiem divpadsmit tūkstošus sāls ielejā. Dievs, Tu mūs esi atmetis, izkaisījis, Tu esi bijis dusmīgs, griezies atkal pie mums.

2. Tu zemi esi kustinājis un šķēlis, dziedini viņas plīsumus, jo viņa šaubās.

3. Tu Saviem ļaudīm grūtumu esi licis redzēt, ar reibuma vīnu Tu mūs esi dzirdinājis.

4. Tiem, kas Tevi bīstas, Tu esi devis karogu, celties patiesības labad. (Sela.)

5. Lai Tavi mīļie taptu atsvabināti, tad palīdzi nu ar Savu labo roku un paklausi mūs!

6. Dievs runā Savā svētā vietā, par to es priecājos; es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota ieleju.

7. Gileāds Man pieder, un Manasus Man pieder, un Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis.

8. Moabs ir Mans mazgājamais trauks; Savu kāju Es stiepju pār Edomu; tu, Fīlistu zeme, kliedz par Mani!

9. Kas mani ievedīs stiprā pilsētā? Kas mani pavadīs līdz Edomam?

10. Vai ne Tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku?

11. Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas.

12. Ar Dievu darīsim stiprus darbus. Viņš samīdīs mūsu pretiniekus.