Dāvida dziesmas 60 LTV1965

1. Dziedātāju vadonim pēc meldijas: „Lilija ir liecība“. Dāvida „miktam“ mācībai,

2. Kad viņš kafoja ar Mezopotamijas aramiešiem un ar Cobas aramiešiem un kad Joābs atgriezās un sakāva divpadsmit tūkstošus ēdomiešu vīru Sāls ielejā.

3. Dievs, Tu esi mūs atmetis, mūs izklīdinājis, Tu esi dusmojies, iepriecini mūs atkal!

4. Tu esi tricinājis zemi, esi licis tai saplaisāt, saliedē šīs plaisas, jo tā līgojas!

5. Tu savai tautai esi licis pieredzēt daudz grūtību, esi mūs dzirdinājis ar skurbuma vīnu.

6. Tiem, kas Tevi bīstas, Tu esi devis karogu, lai viņi zem tā pulcētos un izbēgtu no ienaidnieka stopa. (Sela).

7. Lai Tavi mīļie taptu izglābti, palīdzi ar savu labo roku un uzklausi mūs!

8. Dievs ir sacījis savā svētumā: „Es gavilēšu, Es sadalīšu Sichemu un pārmērīšu Sukotas ieleju.

9. Man pieder Gileāda, un mans ir Manase, un Efraims ir manas galvas bruņas, un Jūda mans valdnieka zizlis.

10. Moābs ir mans mazgājamais trauks, pār Ēdomu Es sviedīšu savu kurpi, pāri filistiešu zemei Es likšu atskanēt uzvaras saucienam!“

11. Kas mani vedīs uz stipro pilsētu? Kas mani pavadīs līdz Ēdomam?

12. Vai Tu, Dievs, neesi mūs atmetis un tāpēc neesi izgājis kajrā kopā ar mūsu kafa pulkiem?

13. Sniedz mums palīdzību pret ienaidniekiem, jo cilvēku palīdzība nav nekas!

14. Ar Dievu mēs darīsim varoņdarbus, Viņš samīs pīšļos mūsu ienaidniekus!