Dāvida dziesmas 63 LTV1965

1. Dāvida dziesma, kad viņš bija Jūdas tuksnesī.

2. Kungs, Tu esi mans Dievs, es meklēju Tevi, pēc Tevis slāpst mana dvēsele, pēc Tevis tvīkst mana miesa kā sausa un izkaltusi zeme, kur nav ūdens.

3. Es esmu raudzījies pēc Tevis Tavā svētnīcā, lai redzētu Tavu spēku un Tavu godību,

4. Jo Tava žēlastība ir labāka par dzīvību. Manas lūpas lai Tevi slavē.

5. Tā es Tevi teikšu visu mūžu, Tavā vārdā pacelšu savas rokas.

6. Kā ar taukumiem un gardumiem ir pamielota mana dvēsele, un mana mute daudzina Tevi ar gaviļu pilnām lūpām,

7. Kad es Tevi pieminu apguldamies un par Tevi domāju uzmozdamies.

8. Tu esi bijis mans palīgs, un Tavu spārnu ēnā es līksmojos.

9. Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tur.

10. Bet tie, kas meklē manu dzīvību un gribētu mani pazudināt, nogrims zemes dziļumos.

11. Tos nodos zobena asmenim, tie kļūs vilkiem par laupījumu.

12. Bet ķēniņš priecāsies Dieva žēlastībā: ikviens gūs godu un slavu, kas pie Viņa zvēr; taču melkuļu mute tiks aizbāzta.