Dāvida dziesmas 65 LTV1965

1. Dziedātāju vadonim. Dāvida dziesma.

2. Dievs, klusībā Ciānā Tu topi slavēts, un solījumi Tev tiek maksāti,

3. Kas Tu uzklausi lūgšanas! Tādēļ pie Tevis nāk visi mirstīgie

4. Savu nepildīto solījumu dēļ; kad mūsu noziegumi mūs nospiež, tad Tu, Kungs, tos nolīdzini!

5. Svētīgs tas, ko Tu izredzi un kam Tu ļauj sev tuvoties un mājot Tavos pagalmos! Mēs tiksim bagātīgi atspir-dzināti ar Tava nama, ar Tavas svētnīcas svētumu!

6. Tu mums atbildi ar lieliem brīnumu darbiem savā taisnībā, ak Dievs, Tu mūsu pestītājs; Tu patvērums visiem zemes galiem, uz kūpi paļavībā vērš savus skatus tālās jūfas salas,

7. Tu, kas kalnus nostiprini ar savu spēku, apjozies ar stiprumu,

8. Tu klusini jūpi krākšanu, to viļņu šņākšanu un tautu trakošanu,

9. Ka visu pasaules malu iemītnieki bīstas no Tavām zīmēm; un tomēr Tu liec arī gavilēt ļaudīm gan rīta ausmas, gan saulrieta zemēs.

10. Tu piemeklē zemi ar svētību un dzirdini to un dari to visai bagātu: Dieva strautā ūdens papilnam. Tu liec viņu labībai un lauku augļiem labi izdoties, jo tā Tu apkop zemi.

11. Tu slacini zemes vagas, ar veldzi Tu līdzini tās arumus, Tu dari zemi mīkstu ar lietus gāzēm un svētī tās asnus.

12. Tu pušķo un vainago gadu ar savu labumu, un Tavas pēdas pil no treknuma.

13. Klajumu ganības zeļ, un pakalni apjožas ar gavilēm.

14. Pļavas pārklājas ar ganāmiem pulkiem, un ielejas ietinas labības segā, tās gavilē un dzied!