Dāvida dziesmas 68 LTV1965

1. Dziedātāju vadonim, Dāvida dziesma, psalms.

2. Dievs ceļas, Viņa ienaidnieki tiek izklīdināti, Viņa nīdēji un nicinātāji bēg no Viņa vaiga.

3. Kā izklīst dūmi, tā Tu viņus izklīdini, un kā ugunī izkūst vasks, tā bezdievīgie ies bojā Dieva priekšā.

4. Bet taisnie priecājas, viņi līksmojas Dieva priekšā un gavilē priekā.

5. Dziediet Dievam, mūzicējiet Viņa vārdam, sataisiet ceļu Viņam, kas pa tuksnešiem brauc, —Kungs ir Viņa vārds. —Priecājieties Dieva žēlastībā un gavilējiet Viņa priekšā!

6. Bāriņu tēvs un atraitņu aizstāvis ir Dievs savā svētajā mājoklī.

7. Dievs vada viņu mājās vientuļos, vada tos, kam nemaz nav māju, izved gūstītos brīvībā, bet atkritēji paliek tuksnesī.

8. Dievs, kad Tu izgāji savas tautas priekšgalā, kad Tu staigāji pa tuksnesi, (Sela),

9. Tad drebēja zeme, lāsoja debesis Dieva, Sinaja kunga, tā Dieva priekšā, kas ir Israēla Dievs.

10. Tu, Dievs, liki nolīt bagātam lietum, savu iztvīkušo mantojumu Tu atspirdzināji.

11. Tavs pulks tur apmetās dzīvot, Tu, Dievs, atspirdzināji nelaimīgos ar saviem labumiem.

12. Tas Kungs lika atskanēt uzvaras vēstij, prieka vēsts sludinātāju bija liels pulks:

13. „Karapulku ķēniņi bēg, viņi bēg, bet nama māte dala laupījumu.“

14. Vai jūs gribējāt palikt guļam starp aploku sētām, kad viss lauks mirdzēja it kā noklāts ar sudrabotiem baložu spārniem, kupu spalvas spīd zaļdzeltēnā zelta krāsā?

15. Kad Visuvarenais tur ķēniņus izklīdināja, tad krita sniegs Calmonakalnā.

16. Dieva kalns ir Basana kalns, Basana kalnam ir ir daudz virsotņu.

17. Ko raugāties skaudīgi jūs, daudzvirsotņu kalni, uz kalnu, kur Dievam patīk mājot? Tiešām, tas Kungs tur mājos mūžīgi!

18. Dieva kaujas ratu ir desmitiem tūkstošu, tas Kungs ir starp tiem kā pie Sinaja kalna savā svētumā.

19. Tu uzkāpi augstumā atvedi gūstekņus, ņēmi dāvanas no cilvēkiem, un arī atkritējiem jādzīvo pie Dieva, tā Kunga.

20. Slavēts lai ir tas Kungs diendienā, Viņš nes mūs pašus. Dievs ir mūsu pestītājs! (Sela).

21. Dievs mums ir Dievs, kas var mums palīdzēt. Dievs tas Kungs mūs izglābj arī no nāves.

22. Tiešām, Dievs sadauzīs galvu saviem ienaidniekiem, kupliem matiem noaugušu galvu tiem, kas staigā savos grēkos.

23. Tas Kungs ir solījis: „Es atvedīšu viņus atpakaļ no Basanas, Es atvedīšu viņus atpakaļ no jūras dziļumiem,

24. Lai tava kāja mazgājas ienaidnieku asinīs, lai tavu suņu mēles tās lok ar baudu.“

25. Ir redzēti Tavi svētku gājieni, ak Dievs, —mana Dieva, mana Ķēniņa svētku gājieni svētā vietā:

26. Pa priekšu iet dziedātāji, tiem seko stīgu instrumentu spēlētāji bungotāju jaunavu vidū.

27. „Draudzes sanāksmēs teiciet Dievu to Kungu jūs, kas esat no Israēla dzīvības avota!“

28. Tur ir Benjamīns, pats jaunākais, pašā priekšgalā, viņam pa pēdām seko Jūdas dižciltīgie, Zebulona un Naftaļa virsaiši.

29. Tavs Dievs ir licis tavai valstij būt stiprai; stiprini, ak Dievs, ko Tu mums par labu esi darījis.

30. Tavas svētnīcas dēļ ķēniņi sajūt pienākumu Tev nest dāvanas uz Jeruzālemi.

31. Savaldi niedjru zvēru, un lai sajūt Tavu varu ari vēršu pulks ar saviem teļiem—tautām, kas, ārēji pakļaudamās un zemodamās, atnes par dāvanu sudraba stieņus. Izklīdini tautas, kas mīl karot!

32. Dižciltīgie nāks no Ēģiptes, Moru zeme steigsies izstiept savas pilnās rokas Dievam pretim.

33. Jūs, pasaules valstis, dziediet Dievam, dziediet slavas dziesmas tam Kungam, (Sela).

34. Kas brauc pa debesu debesīm, kas ir no pasaules sākuma! Redzi, pērkona dārdos Viņš vareni liek atskanēt savai balsij.

35. Dodiet Dievam godu! Viņa augstības spēks valda pār Israēlu, un Viņa varenība sniedzas līdz padebešiem.

36. Bijājams esi Tu, Dievs, no savas svētās vietas, Tu Israēla Dievs. Tu esi, kas dod spēku un stiprumu savai tautai. Slavēts lai ir Dievs!