Dāvida dziesmas 68 NLB

1. Korvedim. Dāvida psalms. Dziesma.

2. Lai ceļas Dievs, lai pašķīst viņa naidnieki, kas viņu nīst, lai bēg no viņa!

3. Kā dūmus aizpūš, tu aizpūt tos! Kā kūst vasks pie uguns, tā lai zūd ļaundari Dieva priekšā!

4. Bet taisnie lai priecājas, lai līksmojas Dieva priekšā, lai gavilē priekā!

5. Dziediet Dievam, dziediet slavu viņa vārdam, sataisiet ceļu tam, kas tuksnešos jāj, – Kungs viņa vārds, līksmojiet viņa priekšā!

6. Bāreņu tēvs un atraitņu tiesnesis, Dievs savā svētajā mājoklī!

7. Dievs vientuļos iemitina namā, gūstekņus viņš rimtumā izved, taču spītnieki mīt akmenājā.

8. Dievs, kad tu gāji savas tautas priekšā, kad tu soļoji pāri tukšatnei, –

9. zeme līgojās, ak, debess lāsoja Sīnaja Dieva priekšā, Dieva, Israēla Dieva, priekšā!

10. Dāsnu lietu tu slacīji, Dievs, pār savu mantojumu – kad tas bija panīcis, tu to aprūpēji.

11. Tava radība dzīvo tur, tu savā laipnībā gādā par nabagiem, Dievs!

12. Kungs sūta pasacīt, ziņnešu liels pulks:

13. pulku ķēniņi, tie bēg, tie bēg, nama skaistules dala sev laupījumu –

14. vai gulšņājāt, vīri, pie avju aplokiem?! – dūjas spārni klāti ar sudrabu un tās spalvas ar zaļu zeltu!

15. Kad Visuvarenais tur izsvaidīja ķēniņus, sniegs sniga pār Calmonu!

16. Dievu kalns, Bāšānas kalns, kupru kalns, Bāšānas kalns!

17. Ko tu glūni, kupru kalns, uz kalnu, kas Dievam par sēdekli tīk? Patiesi, Kungs mājos tur mūžam!

18. Dievam kaujas ratu divkārt desmit tūkstoši – tūkstošu tūkstoši! – Kungs vidū tiem – Sīnajietis! – savā svētumā!

19. Tu uzkāpi augstumos, vezdams gūstā, tu ņēmi cilvēkus sev par balvu, pat spītniekus, lai mājo pie Kunga Dieva!

20. Slavēts lai Kungs diendienā, mūsu nastu viņš nes, Dievs ir mūsu glābiņš!

21. Dievs ir mūsu glābšanas Dievs, un Dievam Kungam pieder izeja no nāves!

22. Patiesi, Dievs sašķaidīs savu naidnieku galvas un matainos pakaušus tiem, kas mīt grēkā!

23. Kungs saka: no Bāšānas kalna tos vedīšu atpakaļ, tos vedīšu atpakaļ no jūras dzelmes,

24. lai tu nošķaidi asinīm kājas, lai tavu suņu mēles no naidniekiem lok!

25. Redzi, tavs svētais gājiens, Dievs, mana Dieva, mana ķēniņa gājiens svētnīcā –

26. pa priekšu dziedoņi, nopakaļ spēlmaņi, apkārt jaunavas sietiņus šķindina:

27. pulcējieties slavēt Dievu Kungu, jūs, kas cēlušies no Israēla! –

28. Tur Benjāmins, jaunākais, visiem priekšā, Jūdas augstmaņi trokšņainā pūlī, Zebulūna augstmaņi, Naftālī augstmaņi!

29. Tavs Dievs lai pavēl tavam spēkam, nostiprini, Dievs, ko tu mums devis, –

30. no sava tempļa, kas augšā Jeruzālemē! Tev ķēniņi sanes veltes!

31. Norāj jel niedru zvēru, vēršu padomi ar teļu tautu, kas samin cits citu dēļ sudraba gabaliem! Izdzenā tautas, kam badīties tīk!

32. Lai nāk sūtņi no Ēģiptes, lai Kūša stiepj rokas pret Dievu!

33. Zemes valstis, dziediet Dievam, dziediet slavu Kungam,

34. kas kopš mūžības jāj debesu debesīs – klau, viņš dārdina savu balsi, vareno balsi!

35. Atzīstiet Dieva spēku! Pār Israēlu viņa diženums un viņa spēks padebešos!

36. Baiss tu, Dievs, savās svētnīcās, Israēla Dievs! Dod spēku un tvirtumu tautai! Slavēts Dievs!