Dāvida dziesmas 69 NLB
1. Korvedim. Kā “Lilijas”. Dāvida psalms.
2. Glāb mani, Dievs! Ūdeņi uzkāpuši man līdz kaklam!
3. Es stiegu dziļā muklājā, nav kur nostāties, es esmu ūdens dzelmē, un pali veļas man pāri!
4. Es esmu apguris saukt, mana rīkle ir sausa, izīgst man acis, gaidot uz Dievu!
5. Vairāk nekā matu uz galvas ir to, kas aplam nīst mani, vareni ir tie, kas grib mani iznīdēt, – melīgie naidnieki! Kā lai atdodu to, ko neesmu zadzis?!
6. Dievs, tu pazīsti manu muļķību, mani grēki tev nav apslēpti!
7. Lai netiek apkaunoti caur mani tie, kas cer uz tevi, Kungs, Pulku Kungs! Lai netiek pazemoti caur mani tie, kas meklē tevi, Israēla Dievs!
8. Dēļ tevis es dzirdu paļas, negods klāj manu vaigu,
9. svešs esmu kļuvis saviem brāļiem un kā citzemnieks savas mātes dēliem!
10. Kvēle dēļ tava nama rij mani, kad pēlēji tevi peļ, pār mani tas nāk!
11. Gavēdams raudāju par savu dvēseli, bet saņēmu paļas!
12. Kad maisu paņēmu sev par apģērbu, kļuvu tiem par izsmieklu!
13. Aprunā mani tie, kas sēž vārtos, un dzērāji apdzied mani,
14. bet es – no tevis izlūdzos, Kungs, vēlības brīdi! Dievs, atbildi man – jo liela tev žēlastība, jo patiesa tava pestīšana!
15. Velc mani no dūņām, ka nenogrimstu, ka glābjos no naidniekiem un ūdens dzelmes!
16. Lai neveļas pali pār mani, lai neaprij mani dzelme, lai nesakļauj aka savu muti pār mani!
17. Atbildi man, Kungs, jo laba ir tava žēlastība, savā lielajā žēlsirdībā pievērsies man!
18. Neslēp vaigu no sava kalpa, jo postā es, steidzies atbildēt man,
19. nāc, izpērc mani, man ir naidnieki – glāb tu mani!
20. Tu zini manu neslavu, kaunu un negodu – visi mani naidnieki tavā priekšā.
21. Paļas, salauzušas manu sirdi, man derdzas, es meklēju līdzjūtību, bet nekā un mierinātājus, bet neatrodu.
22. Manam ēdienam tie pielika indi, kad man slāpa, tie man deva dzert etiķi.
23. Viņu galds lai top viņiem par cilpu un viņu viesiem par slazdu!
24. Lai aptumst tiem acis, ka vairs neredz, un viņu gurni lai ļogās!
25. Izlej pār tiem savu bardzību! Tavu dusmu svelme lai tos ķer!
26. Lai to apmetne paliek pamesta, lai viņu teltīs neviens nemīt!
27. Tādu tie vajā, ko tu jau sitis, tu viņu ievaino, par viņa sāpēm tie tenko!
28. Pieliec vēl vainu pie viņu vainas, lai pat necer, ka tu tos taisnosi!
29. Lai tie izdzēsti no dzīvo grāmatas, lai starp taisnajiem netiek ierakstīti!
30. Bet es esmu nabaga cietējs, glāb, Dievs, un pasargā mani!
31. Dziesmā es slavēšu Dieva vārdu, es daudzināšu viņu ar pateicību –
32. tas patiks Kungam labāk nekā vērsis, nekā ragainais šķeltnadzis bullis!
33. Raugiet, nabagie līksmo – tie, kas meklē Dievu! Lai jūsu sirdis ir možas,
34. jo Kungs uzklausa cietējus, un tos, kas gūstā, viņš nenicina!
35. Lai slavē viņu debesis un zeme, jūras un viss, kas tajās ņudz,
36. jo Dievs glābs Ciānu un uzcels Jūdas pilsētas, un tie tur dzīvos, un tiem tās piederēs!
37. Viņa kalpu dzimums tās mantos, kas mīl viņa vārdu, tur mitīs!