Dāvida dziesmas 7 LG8

1. Dāvida dziesma, ko viņš Tam Kungam dziedāja, par Benjaminieti Kušu. Kungs, mans Dievs, uz Tevi es paļaujos, atpestī mani no visiem maniem vajātājiem un izglābi mani,

2. Ka tas manu dvēseli nelaupa kā lauva, to saplosīdams, tādēļ ka glābēja nav.

3. Kungs, mans Dievs, ja to esmu darījis, ja netaisnība ir manās rokās,

4. Ja esmu ļaunu maksājis tam, kas mierīgi ar mani dzīvoja, vai aplaupījis to, kas mani bez vainas apbēdināja,

5. Tad lai ienaidnieks manu dvēseli vajā un panāk, lai samin manu dzīvību pie zemes un noliek manu godu pīšļos. (Sela.)

6. Celies, ak Kungs, Savā dusmībā, stājies pretī manu spaidītāju bardzībai, uzmosties manis labad; Tu tiesu turēsi.

7. Tautu pulks lai metās ap Tevi, bet Tu pār to atkal pacelies augstībā.

8. Tas Kungs nesīs tiesu tautām; tiesā mani, Kungs, pēc manas taisnības un manas bezvainības.

9. Lai jel beidzās bezdievīgo niknums, bet stiprini taisno, jo Tu pārbaudi sirdis un domas, ak taisnais Dievs!

10. Manas priekšturamās bruņas ir Dieva rokā, Viņš palīdz sirds taisniem.

11. Dievs ir taisns soģis un tāds Dievs, kas ikdienas brīdina.

12. Ja kas negrib atgriezties, tad Viņš Savu zobenu trinis, Savu stopu uzvilcis un sataisījis,

13. Viņš sagatavo tam nāvīgus ieročus, Savas bultas darījis degošas.

14. Redzi, kāds ieņem netaisnību un apgrūtināts ar ļaunumu, bet tas dzemdēs melus.

15. Tas bedri racis, izraka to, bet iekritis bedrē, ko taisījis.

16. Viņa ļaunums atgriezīsies uz viņa galvu, un viņa varas darbs nometīsies uz viņa galvas virsu.

17. Es slavēšu To Kungu Viņa taisnības dēļ, un dziedāšu Tā Kunga, Visaugstākā, Vārdam.