Dāvida dziesmas 7 LTV1965
1. Dāvida dziesma, ko viņš tam Kungam dziedāja benjamīnieša Kuša vārdu dēļ.
2. Kungs, mans Dievs, pie Tevis es tvejos! Izglāb mani no maniem vajātā-jiem un palīdzi man,
3. Ka viņi nesaplosa mani kā lauva, tādēļ ka es esmu bez palīga!
4. Kungs, mans Dievs, ja es to esmu darījis, ja netaisnība līp pie manām rokām,
5. Ja esmu pāri darījis tam, kas mierīgi ar mani dzīvoja, vai arī zaudē-jumus nodarījis tam, kas bez pamata man bija naidīgs,
6. Tad lai ienaidnieks mani vajā un gūsta, lai min pie zemes manu dzīvību un iegrūž pīšļos manu godu! (Sela).
7. Celies, Kungs, savās dusmās! Stājies pretim manu spaidītāju bardzībai! Celies manis labad un turi tiesu!
8. Tautu saime lai ir ap Tevi, augsti pār to cel savu troni, dodamies atpakaļ savā augstībā!
9. Tas Kungs nes tiesu tautām! Tiesā, Kungs, arī mani pēc manas taisnības un nevainības!
10. Lai reiz beidzas bezdievīgo nik-nums un droši stāv taisnais, jo Tu pārbaudi sirdis un īkstis, Tu, taisnais Dievs!
11. Dievs tur manu vairogu, Viņš ir palīgs tiem, kam sirds ir bez viltus.
12. Dievs ir taisns tiesnesis un tāds Dievs, kas brīdina ikdienas.
13. Ja kas negrib atgriezties pie Dieva, tad Viņš trin savu zobenu, ir uzvilcis savu loku un tēmē,
14. Viņš tur gatavībā nāvētājas šautras, savas degošās bultas.
15. Redzi, naidniekam ir noziegums prātā, viņš ir ļaunuma pilns un rada tikai viltu!
16. Viņš rok bedri un dara to dziļu, bet pats iekrīt slazdā, ko izlicis.
17. Viņa ļaunums griežas atpakaļ uz viņa paša galvas, viņa briesmu darbi skar viņa paša skaustu.
18. Es pateikšos kam Kungam, jo Viņš ir taisns, un dziedāšu sava Kunga, tā Visaugstākā, vārdam.