Dāvida dziesmas 71 LTV1965

1. Uz Tevi, Kungs, es paļaujos, neliec ne mūžam krist man kaunā!

2. Glāb mani savā taisnībā un atsvabini mani! Piegriez man savu ausi un palīdzi man!

3. Esi man par klinti, kur patverties, par stipro pili, kas lai mani pasargātu, Tu, kas esi solījies man palīdzēt, jo mana pils esi Tu.

4. Mans Dievs, izglāb mani no bezdievja rokas, no netaisnā, no visu apspiedēja un varas darbu darītāja ķetnas!

5. Jo Tu esi mana cerība, Kungs, mana drošība no pašas manas jaunības.

6. Uz Tevi es esmu paļāvies no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mani gaismā vedis. Manu sasniegumu slava arvienu ir nākusi no Tevis.

7. Par ērmu es esmu bijis daudziem, bet Tu esi bijis mans stiprais patvērums!

8. Lai mana mute ir pilna Tavas slavas, vienumēr apliecinādama Tavu godību.

9. Nepamet mani vecuma dienās, neatstāj mani, kad spēks man zūd!

10. Jo mani ienaidnieki jau ved sarunas, un tie, kas man novēl nāvi, jau apspriežas kopā,

11. Sacīdami: „Dievs viņu ir atstājis. Vajājiet un sagrābiet viņu, jo viņam nav glābēja!“

12. Dievs, neesi tālu no manis! Mans Dievs, steidzies man palīgā!

13. Lai krīt kaunā, lai iet bojā, kas mani ienīst un apkajro; lai tērpjas kaunā un negodā, kas meklē manu nelaimi!

14. Bet es cerēšu pastāvīgi uz tevi un vairošu Tavu slavu.

15. Mana mute paudīs Tavu taisnī-gumu, cauru dienu Tavus labos darbus, jo es nespēju Tavas laipnības pierādī-jumus saskaitīt.

16. Es staigāšu tā Kunga spēkā, es liecināšu, ka vienīgi Tu esi taisns.

17. Ak Dievs, Tu mani esi mācījis no manas jaunības, un līdz šim es esmu sludinājis Tavus brīnuma darbus!

18. Līdz vecumam, līdz sirmiem matiem, Dievs, neatstāj mani, kamēr es būšu Tava elkoņa lielo veikumu zināmu darījis nākošajām paaudzēm un Tavu stiprumu bērnu bērniem.

19. Tavs spēks un Tava taisnība, Dievs, sniedzas līdz debesīm; Tu, kas Tu esi lielas lietas darījis, Dievs, kas ir tāds kā Tu?

20. Tu esi licis mums pieredzēt daudz bēdu un ciešanu, bet Tu mūs darīsi atkal dzīvus un izvedīsi mūs no zemes dzijumiem.

21. Tu vairosi jo spēcīgāki manu lielumu un no sirds atkal mani mierināsi.

22. Es Tevi slavēšu un pateikšos ar kokļu skaņām par Tavu uzticību, mans Dievs! Es spēlēšu Tev citaru, Tu Israēla svētais.

23. Lai gavilē manas lūpas, kad es Tev spēlēju, un mana dvēsele, ko Tu esi atpestījis.

24. Lai ari mana mēle cauru dienu stāsta par Tavu taisnīgumu, jo vīlušies un apkaunoti ir tie, kas meklēja manu nelaimi!