Dāvida dziesmas 71 NLB
1. Pie tevis, Kungs, tveros – neliec mani kaunā nemūžam!
2. Glāb mani un pasargā savā taisnībā, pievērs man savu ausi un pestī mani!
3. Esi man mājokļa klints, kur tverties vienmēr! Tu esi nolēmis mani glābt, jo tu esi mana radze un mans cietoksnis!
4. Mans Dievs, glāb mani no ļaundara rokas, no netaisnā un nežēlīgā delnas,
5. jo tu mana cerība, Dievs Kungs, uz tevi es paļaujos kopš jaunības dienām!
6. Tu esi mans atbalsts kopš mātes klēpja, no mātes miesām tu pieņēmi mani, tevi es slavēju vienmēr.
7. Daudziem es šķietu savādnieks – es, kuram tu drošs patvērums!
8. Pilna man mute ar tavu slavu, ar tavu godību augu dienu.
9. Nepamet mani vecuma dienās, kad spēki man cauri, neatmet mani,
10. jo mani naidnieki par mani runā, manai dzīvībai uzglūn, apspriežas pulkā,
11. saka: Dievs pametis viņu! Ķeriet un grābiet, nav viņam glābēja! –
12. Dievs, neturies tālu no manis, mans Dievs, palīgā steidzies!
13. Lai mani pretinieki kaunā iznīkst, paļas un negods tiem, kas vēl man ļaunu!
14. Bet es cerēšu mūžam un slavēšu tevi vairāk un vairāk.
15. Mana mute stāstīs par tavu taisnību, par tavu pestīšanu augu dienu, jo es nezinu tām mēra.
16. Es liecināšu par Dieva Kunga vareniem darbiem, es atgādināšu, ka vienīgi tu esi taisns!
17. Dievs, tu mani mācīji kopš jaunām dienām – līdz šodienai paužu tavus brīnuma darbus.
18. Dievs, nepamet mani līdz sirmam vecumam, lai es izstāstu par tavu stipro elkoni nākamai audzei un tavu spēku visiem, kas nāks!
19. Dievs, tava taisnība sniedzas augstumos, tu esi darījis diženas lietas – Dievs, kurš vēl ir kā tu?!
20. Daudz bēdu un nelaimju tu liki mums pieredzēt – gan atkal mūs atdzīvināsi, no zemes dzīlēm izcelsi mūs!
21. Tad pieliec pie mana dižuma un atkal dari mani drošu!
22. Ar arfu es daudzināšu tevi un tavu patiesību, mans Dievs, ar cītaru dziedāšu slavu tev, Israēla svētais!
23. Mana mute gavilēs, kad dziedāšu tev, un dvēsele, tevis izpirktā!
24. Mana mēle sludinās tavu taisnīgumu augu dienu! Cik apkaunoti, cik apmulsuši tie, kas lūko man darīt ļaunu!