Dāvida dziesmas 74 LG8

1. Asafa pamācība. Ak Dievs, kāpēc Tu mūs mūžīgi atstūmis, un Tava dusmība kūp pār Tavas ganības avīm?

2. Piemini Savu draudzi, ko Tu mantojis no veciem laikiem, un Sev par mantību atpestījis, Ciānas kalnu, uz kā Tu dzīvo.

3. Pacel Savas kājas uz mūžīgo postījumu; ienaidnieks visu ir samaitājis svētā vietā.

4. Tavi pretinieki rūc Tavā namā, savas zīmes tie likuši par zīmēm.

5. Tie izrādās, tā kā biezā mežā cirtēji cirvjus cilā.

6. Un nu tie viņas izgreznojumu visnotaļ sadauza ar cirvjiem un veseriem.

7. Tie Tavā svētā vietā met uguni, līdz zemei tie sagāna Tava vārda mājas vietu.

8. Tie saka savā sirdī: izpostīsim tos pavisam; visus Dieva lūgšanas namus tai zemē tie ir sadedzinājuši.

9. Savas zīmes mēs neredzam: neviena pravieša vairs nav, nedz kāda cita pie mums, kas zinātu, cik ilgi tā būs.

10. Cik ilgi, ak Dievs, pretinieks nievās, un ienaidnieks zaimos Tavu Vārdu mūžam?

11. Kāpēc Tu atrauj Savu roku, ak, Savu labo roku? Izvelc to no Savas azotes un dari galu.

12. Taču Dievs ir mans ķēniņš no iesākuma, kas pestīšanu dara zemes virsū.

13. Tu caur Savu spēku jūru esi pāršķīris, Tu esi salauzījis pūķu galvas ūdenī.

14. Tu esi satriecis levijatana galvas, Tu to esi devis par barību tautai tuksnesī.

15. Tu esi ar šķelšanu darījis avotus un upes, Tu esi izkaltējis varenas upes.

16. Tiem pieder diena un nakts, Tu esi radījis gaismu un sauli.

17. Tu zemei esi licis visas robežas, vasaru un ziemu Tu esi darījis.

18. Piemini to, ka ienaidnieks To Kungu nievā, un ģeķu ļaudis zaimo Tavu Vārdu.

19. Nenodod zvēram Savas ūbeles dvēseli, Savu bēdīgo pulku neaizmirsti mūžam.

20. Piemini derību, jo zemes alas ir palikušas par slepkavu bedrēm.

21. Lai nospiestais neaiziet ar kaunu, lai bēdīgie un nabagi slavē Tavu Vārdu.

22. Celies, Dievs, iztiesā Savas tiesas, piemini tās nievāšanas, kas Tev notiek no ģeķiem ik dienas.

23. Neaizmirsti Savu pretinieku kliegšanu; to troksni, kas vienmēr pret Tevi no Taviem ienaidniekiem.