Dāvida dziesmas 76 LG8

1. Asafa dziesma, dziedātāju vadonim, dziedama ar koklēm. Dievs ir atzīts Jūdā, Viņa Vārds ir liels Israēlā;

2. Un Salemē ir Viņa telts, un Ciānā Viņa dzīvoklis.

3. Tur Viņš salauza stopa bultas, priekšturamās bruņas un zobenu un karu. (Sela.)

4. Spožs Tu esi un augsts uz kalniem, kur laupījumu sakrāj.

5. Sirds lepnie ir aplaupīti un guļ savā miegā; visiem vareniem ļaudīm rokas nogurušas.

6. No Tavas rāšanās, ak Jēkaba Dievs, nāves miegā nogāzti rati un zirgi.

7. Tu, Tu esi bijājams, un kas Tavā priekšā var pastāvēt Tavas dusmības laikā?

8. No debesīm Tu lieci dzirdēt tiesu, zeme bīstas un top klusa,

9. Kad Dievs ceļas uz sodību, palīdzēt visiem bēdīgiem virs zemes. (Sela.)

10. Kad cilvēki dusmojās, tad Tavs gods paaugstinājās, un ar visukarstām dusmām Tu apjozies.

11. Solāties un maksājiet Tam Kungam, savam Dievam. Visi, kas ap Viņu, lai nes dāvanas Tam bijājamam,

12. Kas sirdi paņem lieliem kungiem, un ir bijājams pasaules ķēniņiem.