Dāvida dziesmas 83 LG8
1. Asafa dziesma. Ak Dievs, neciet klusu, neesi kā mēms un nekavējies, ak stiprais Dievs!
2. Jo redzi, Tavi ienaidnieki trako un Tavi nīdētāji paceļ galvu.
3. Tie ņēmās viltīgus padomus pret Taviem ļaudīm un sarunājās pret tiem, ko Tu glabā.
4. Tie saka tā: nāciet, izdeldēsim tos, ka tie vairs nav tauta, un ka Israēla vārds vairs netop pieminēts.
5. Jo no sirds tie kopā ir sarunājušies un derību pret Tevi derējuši,
6. Edoma un Ismaēliešu teltis, Moabs un Hagarieši,
7. Ģebals, Ammons un Amaleks, Fīlisti ar Tirus iedzīvotājiem.
8. Arī Asurs stāv viņiem klāt un ir Lata bērniem par elkoni. (Sela.)
9. Dari tiem kā Midiānam, kā Siseram, kā Jabinam pie Kišones upes.
10. Tie ir samaitāti Endorā un palikuši zemei par mēsliem.
11. Dari tos un viņu lielos kungus tā kā Orebu un Zebu, un visus viņu virsniekus kā Zebahu un Calmunu,
12. Kas sacīja: ņemsim jauko Dieva zemi sev par mantu.
13. Mans Dievs, dari tos par viesuli, par pelavām vēja priekšā.
14. Tā kā uguns mežu sadedzina, un kā liesma kalnus iededzina;
15. Tāpēc dzenā tos ar Savu vētru un iztrūcini tos ar Savām aukām.
16. Pildi viņu vaigus ar kaunu, ka tie, Kungs, meklē Tavu Vārdu.
17. Lai tie top kaunā un iztrūcinājās mūžīgi mūžam un kļūst apkaunoti un iet bojā.
18. Lai tie atzīst, ka Tu vien ar Savu Vārdu esi Tas Kungs, Visaugstākais pār visu pasauli.