Dāvida dziesmas 9 LG8

1. Dāvida dziesma, dziesmu vadonim, pēc “mūt-laben.” Es pateikšos Tam Kungam no visas sirds, es sludināšu visus Tavus brīnumus.

2. Es līksmošos un priecāšos par Tevi, es dziedāšu Tavam Vārdam, ak Visaugstākais.

3. Ka mani ienaidnieki ir griezušies atpakaļ, krituši un bojā gājuši Tavā priekšā.

4. Jo Tu esi iztiesājis manu tiesu un manu tiesas lietu, Tu sēdi uz Sava godības krēsla, taisns soģis.

5. Tu norāj pagānus un nomaitā bezdievīgo, viņu vārdu Tu izdeldi mūžīgi mūžam,

6. Ienaidnieks pagalam! Mūžīgi izpostīts! Pilsētas Tu esi nopostījis, viņu piemiņa ir iznīkusi līdz ar viņām.

7. Bet Tas Kungs valda mūžīgi, Savas godības krēslu Viņš sataisījis uz tiesu.

8. Un Viņš tiesās pasauli ar taisnību, un spriedīs par tautām ar patiesību.

9. Un Tas Kungs būs patvērums nabagam, patvērums bēdu laikā.

10. Un uz Tevi cerēs, kas Tavu Vārdu pazīst, jo Tu, ak Kungs, neatstāj, kas Tevi meklē.

11. Dziediet Tam Kungam, kas Ciānā mājo, sludiniet ļaudīm Viņa darbus.

12. Jo Viņš piemeklē asinis, Viņš tās piemin, Viņš neaizmirst nabaga brēkšanu.

13. Esi man žēlīgs, ak Kungs, uzlūko manas bēdas, kas man notiek no maniem ienaidniekiem; Tu mani paaugstini no nāves vārtiem.

14. Tādēļ es sludināšu visu Tavu slavu Ciānas meitas vārtos, es līksmošos par Tavu pestīšanu.

15. Pagāni nogrimuši bedrē, ko tie bija rakuši, viņu kāja ir gūstīta tīklā, ko tie bija apslēpuši.

16. Tas Kungs ir parādījies, Viņš tiesu nesis, bezdievīgais ir satīstījies savā roku darbā: (kokļu skaņa. Sela.)

17. Bezdievīgie griezīsies atpakaļ uz elli, visi pagāni, kas Dievu aizmirst.

18. Jo nabags nemūžam netaps aizmirsts, un bēdu ļaužu cerība neies bojā ne mūžam.

19. Celies, ak Kungs, ka cilvēki nepārvar, lai pagāni top tiesāti Tava vaiga priekšā.

20. Met, ak Kungs, bailību uz tiem, lai pagāni atzīst, ka tie ir cilvēki. (Sela.)