Dāvida dziesmas 90 LG8

1. Mozus, Tā Dieva vīra, lūgšana.

2. Kungs, Tu mums esi par patvērumu uz radu radiem; pirms kalni radušies un Tu zemi un pasauli biji sataisījis, Tu esi mūžīgi mūžam Stiprais Dievs.

3. Tu cilvēkus dari par pīšļiem un saki: griežaties atpakaļ, jūs cilvēku bērni.

4. Jo tūkstoš gadi Tavā priekšā ir kā diena, kas vakar pagājusi, un kā vienas nakts sardze.

5. Tu tos aizrauj kā plūdos; tie ir kā miegs, tie ir kā zāle, kas agrumā atzeļ,

6. Kas rītā zaļo un atzeļ, un vakarā top nopļauta un kalst.

7. Jo caur Tavu dusmību mēs iznīkstam un caur Tavu bardzību mēs topam izbiedēti.

8. Tu lieci mūsu noziegumus Savā priekšā, mūsu apslēptos grēkus Sava vaiga gaismā.

9. Jo visas mūsu dienas aiziet caur Tavu dusmību; mēs pavadām savus gadus kā nopūtas.

10. Mūsu dzīvības laiks stāv septiņdesmit gadus, vai, ja kas ļoti stiprs, astoņdesmit gadus, un viņas labums ir grūtums un bēdas; jo tas aiziet ātri un mēs aizlidojam.

11. Bet kas atzīst Tavas dusmības stiprumu un Tavu bardzību, Tevi bīdamies?

12. Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka gudru sirdi dabūjam.

13. Atgriezies, Kungs, atkal pie mums, - cik ilgi tad tas būs? un esi Saviem kalpiem žēlīgs.

14. Paēdini mūs agri ar Savu žēlastību, tad mēs gavilēsim, un priecāsimies visu savu mūžu.

15. Iepriecini mūs saskaņā ar tām dienām, kur Tu mūs apbēdinājis, saskaņā ar tiem gadiem, kur esam redzējuši ļaunumu.

16. Parādi Saviem kalpiem Savus darbus un Savu godu viņu bērniem.

17. Un Tā Kunga, mūsu Dieva, laipnība lai paliek pār mums! Un pašķir pie mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu, to Tu pašķir!